Kas Latvijai zināms par ārvalstīs adoptētajiem bērniem?
352 – tik daudz bērnu šobrīd atrodas adopcijas reģistrā. Liela daļa no viņiem jau ir pusaudži, un tādus vietējie adoptētāji izvēlas ļoti reti. Bet daudzi – jau gadiem ilgi dzīvo sistēmā un paši izteikuši nevēlēšanos tikt ievietotiem ģimenē. Pārējie turpina cerēt.
2022. gads bija robežšķirtne – pēdējais brīdis, kad vēl tika pabeigtas iepriekš uzsāktās ārvalstu adopcijas. Toreiz visi pieci bērni devās uz ASV.
Kopš tā brīža ārvalstu adopcija ir apstājusies, bet vietējā sarūk. Lai gan pērn, salīdzinājumā ar 2024. gadu, adoptēto bērnu skaits bijis uz pusi lielāks.
"Krītoša, jo, iespējams, sociālekonomiskie apstākļi tādi, cilvēki nav gatavi uzņemties papildu rūpes. Kamēr situācija nenostabilizēsies, cilvēkiem ir bažas par savu ekonomisko stāvokli," saka Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Zita Veldze.
Līdz 2022. gadam lielākā daļa bērnu atrada mājas tieši ASV. Šodien tas vairs nav iespējams. Regulējums kļuvis stingrāks, un adopcija iespējama uz sešām valstīm – Moldovu, Kirgīziju, Uzbekistānu, Poliju, Igauniju, Lietuvu, kas ratificējušas Hāgas un ANO Bērnu tiesību konvenciju, kā arī noslēgušas ar Latviju divpusēju vienošanos. Taču interese no tām – nav izrādīta.
Ģimeņu atbalsta un mūžizglītības centra Zvannieki vadītāja pirms vairākiem gadiem bija viena no tām, kas cīnījās par stingrāku likumdošanu. Viņa teic, ka toreiz runa nebija tikai par mazu kustību, bet gan valsts politiku – mērķtiecīgu un gadiem ilgi veidotu, kad Latvijas bērni tik vienkārši tika atdoti uz citām valstīm.
Izmaiņas normatīvajos aktos ir pietiekamas, lai šādi gadījumi vairs nebūtu. Vēsturisks solis Latvijai, un tas, ka mēs paši uzņemamies par saviem bērniem atbildību.
Situācijas ir dažādas, arī Latvijā adopcijas gadījumā bērns tomēr var neiejusties ģimenē, taču viņš aizvien paliek mūsu dienestu redzeslokā, ko nevar teikt par senākiem gadījumiem ASV.
"Vienā brīdī atklājām ziņojumu, kur bija izpētīta briesmīga prakse par bērnu pāradoptāciju, ka var nodot citai ģimenei, un valsts tam neseko līdzi. Mūsu lokā bijušas audžuģimenes, no kurām ir bērni atdoti ārzemju adopcijai. Pēc vairākiem gadiem mēģinājuši kaut ko sameklēt. Bet konstatējuši, ka tas bērns vairs nav tajā ģimenē," saka Baļčūne.
Labklājības ministrijā teic, ka informāciju par pēdējiem – uz ASV adoptētajiem bērniem – saņemot regulāri. "Kopš 2021. gada mainījies regulējums un ir noteikta stingrāka pēc adopcijas uzraudzība. Un noteikts, ka adoptētāju ģimenēm jāsniedz ziņojums divas reizes gadā. Pirmajos divos gados un tad ziņojums reizi gadā līdz bērna pilngadībai. Šobrīd saņemam regulāri šos ziņojumus," saka Veldze.
Kopš mainījies regulējums, savu darbību pārtraukušas arī ārvalstu aģentūras, kuru mērķis bijis sadarboties ar potenciālajiem adoptētājiem no citām valstīm.
2025. gadā beidzās licences un neviena no aģentūrām nav lūgusi tos pagarināt.
Tikmēr statistikas dati liecina, ka Latvijā kopējais ārpusģimenes aprūpē esošais bērnu skaits šobrīd ir tuvu 5500 – viņi dzīvo audžuģimenēs, ir aizbildnībā vai atrodas aprūpes centros.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
