Knosās pie kāpņutelpām, sēž kokos. Purvciema namus masveidā apsēdušas žurkas
Rīgas iedzīvotāji rudenī arvien biežāk sastopas ar žurkām. Dzīvnieki redzami ne vien pie atkritumu urnām un krūmos, bet pat kokos. Īpaši liela problēma vērojama Dzelzavas ielā, kur grauzēji atraduši ideālus dzīves apstākļus. Apsaimniekotāji atzīst – deratizācija vienas mājas teritorijā nedod efektu, ja blakus teritorijas netiek apstrādātas.
Rīdzinieki sūdzas, ka daudzviet pilsētā rudenī ļoti savairojušās žurkas. TV3 Ziņas skaidro, kurā vietā problēma izteiktākā un kā rīkojas pašvaldība.
Kameru priekšā žurku apsēsto ēku iemītnieki runāt nevēlas, bet viens no sastaptajiem iedzīvotājiem video iemūžinājis skatu, kāds viņu pārsteidza, atverot konteineru.
Dzelzavas ielas ēku puduros žurkas čum un mudž. Grauzēji ziņkārīgi izbāž purniņus no alām, kas izveidotas zem kāpņutelpām, ložņā pa krūmiem, snaikstās ap atkritumu urnām un sēž kokos. Gaišā dienas laikā, nebaidoties ne no cilvēku, ne kaķu klātbūtnes.
Daļu no žurku izplatības skartajām ēkām apsaimnieko "Rīgas namu pārvaldnieks", kas atzīst – problēma ir samilzusi, vairāku iemeslu dēļ.
"Problēma nav vienā mājā. Tur ir vesela māju rinda, dažādi pārvaldnieki, īpašnieki. Kamēr mēs indējam, tām ir kur patverties blakus. Katrs indē pēc sava grafika. Deratizācija, pēc dienas atpakaļ. Otrs – mājām tuvumā ir ēdināšanas vietas, un tā ir liela problēma. Cilvēki aktīvi baro kaķus. Pāri palikušo barību apēd žurkas. Tām ir perfekti dzīves apstākļi."
"Rīgas namu pārvaldnieks" sola sazināties ar pārējiem teritorijas īpašniekiem un apsaimniekotājiem, lai vienoti veiktu deratizāciju.
Rīgas pašvaldība secina, ka kopumā pilsētā žurku skaits nav būtiski pieaudzis, bet to rosība, tuvojoties aukstajam gadalaikam, ir loģiski izskaidrojama – mazinās to dabiskā barība laukā, tādēļ tās meklē ēdienu pie konteineriem, ēdināšanas iestādēm, ēkām.
"Žurkas ir diezgan grūti iznīdēt, jo tās ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jauna veida uzkodām, proti, ēsmām. Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas."
Pašvaldība uzsver – ja žurkas pamanītas daudzdzīvokļu namā vai tā apkārtnē, jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju. Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta. Namu pārvaldniekiem jāpārliecinās, ka atkritumu konteineri nav pārkrauti, to vāki vienmēr ir aizvērti, atkritumi nav izbērti uz zemes, un nepieciešamības gadījumā jāveic deratizācijas pasākumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
