Krievu skolu aizstāvju iecerētais referendums var izrādīties pretrunā Satversmei
Krievu skolu aizstāvju iecerētais referendums par mazākumtautību skolu autonomiju varētu būt pretrunā Satversmei. Turklāt gada laikā iniciatīvas autoriem diez vai izdosies savākt 150 000 parakstu.
Tā secina bijušais Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Arī politiķu vidū referenduma rosināšana raisījusi asu pretreakciju.
Ceturtdien, 14. decembra, piketā pie Izglītības ministrijas izskanēja skaļi lozungi. Šis jau bija trešais šāda veida pikets pēc kārtas. Krievu skolu aizstāvji ir pārliecības pilni, ka referendumu izdosies īstenot.
Aktīvistu cerībām par referendumu, visticamāk, nav lemts piepildīties. To uzsver advokāts Edgars Pastars, kurš bijis gan Valsts prezidenta, gan valsts kontroliera juridiskais padomnieks, gan sniedzis juridisko ekspertīzi Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai. Krustu referenduma idejai faktiski pārvelk tautas spriedums iepriekšējā referendumā, – 52% neatbalstīja krievu valodu, kā otru oficiālo, un šim lēmumam ir tālejošs juridisks spēks.
Referendums var netikt pieļauts, tik apstādināts jau CVK līmenī. Lai referendums notiku, jāsavāc vairāk nekā 150 000 parakstu gada laikā, kas ir pietiekami liels skaits. Iniciatīva var būt pretrunā Satversmes 4. pantam, tādā veidā, kā tauta balsoja 2012. gada referendumā.
Krievvalodīgo ieceri par referendumu kategoriski neatbalsta "Nacionālā Apvienība". 25 gadi bijis gana ilgs laiks, lai tie, kas neprot valsts valodu, to iemācītos, un iemācītu savus bērnus, uzsver deputāts Krēsliņš.
Saeimas deputāts (Nacionālā Apvienība)uz Sibīriju. Tēvs sacīja, – aizsūtīja par velti apgūt krievu valodu. Amūras apgabals. Bet nu principā, – mana meita uz Spāniju aizbrauca, mācās spāņu valodu. Tas ir jāpieņem, ja dzīvo konkrētā valstī, ievēro tās valsts tradīcijas, valodu!
Uz kareivīgāk noskaņoto krievvalodīgo aktivitātēm ar piesardzību noraugās partija "Saskaņa". Bijušais pedagogs, vairāku Rēzeknes skolu kādreizējais direktors, Saeimas deputāts Ivans Ribakovs uzskata, ka doma par referendumu šajā jautājumā ir nevietā.
Varbūt būs kādi risinājumi. Redzam, kas notiek Saeimā. Kompromisi… Kas būs tālāk? Daudz atkarīgs no ministrijas, ierēdņiem. Skolām jābūt ārpus politikas. Saku kā bijušais skolas direktors, 100%…
Par spīti visam, referenduma pieteikumu idejas autori cer iesniegts tuvāko nedēļu laikā, iespējams, pagūstot to izdarīt vēl šogad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
