Latvijā plaši svin Eiropas dienu, kas veltīta mieram un vienotībai
Ceturtdien, 9. maijā, Latvijā plaši atzīmēta Eiropas diena, kas veltīta mieram un vienotībai. Šoreiz īpaši – arī Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā (ES). Dažādos pasākumos un aktivitātēs iedzīvotājiem tika atgādināts par mūsu kā eiropiešu izaugsmes iespējām, kultūru dažādību un vērtībām, kas mūs vieno.
Šis ir īpašs laiks, jo pirms 20 gadiem kopā ar vēl deviņām valstīm Latvija pievienojās ES. Kopš tā brīža līdzās mūsu valsts karogam daudzviet plīvo arī ES, bet devītais maijs jau tradicionāli kļuvis par svētku datumu, kurā svinam Eiropas dienu.
Arī šodien – pasākumi, koncerti un citas aktivitātes organizētas visā Latvijā.
Pie Saeimas nama – Eiropas pikniks. Baudīt valstu sarūpētos nacionālos gardumus tika aicināts ikviens. Starp viesiem bija arī dažādu vēstniecību un tautību pārstāvji.
Foto: Eiropas pikniks pie Saeimas nama
"ES – tas ir vēstījumu mieram, kas sākās 1950. gadā. Robērs Šūmans savā deklarācijā izklāstīja ideju, ka karadarbība Eiropā ir neiespējama. Mums jātic šim vēstījumam! Par cilvēka tiesībām un vērtībām visā pasaulē," teica Beļģijas vēstnieks Latvijā Karls Pēters.
Esmu priecīgs svinēt šo dienu ar pārējām ES dalībvalstīm. Mums šī diena ir ļoti svarīga, kopš kļuvām par kandidātvalsti. Mani pilsoņi gaida dienu, kad arī mēs būsim ES. Šo rītu es iesāku ar ES karoga pacelšanu manā vēstniecībā, un es esmu apsolījis, ka šis karogs plīvos, kad mēs kļūsim par ES dalībvalsti.
Brīvība, ceļošana, izglītība – šīs ir tikai dažas vērtības, kas tagad vieno ES iedzīvotājus. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē Latvijas dalību Savienībā. Bet īpaši svarīgi tas esot jauniešiem.
LU Kultūras centra direktore Indra Trofimoviča norāda: "Sākumā visi gribējām iestāties ES un likās, ka manna no debesīm kritīs. Un tad, kad esam, esam pieraduši un pat nejūtam, ka manna tiešām kritusi. Salīdzinām, kā bija agrāk. Tagad – kaut kas nav. Bet jaunietim nav ar ko salīdzināt. Vajag paņemt šo sajūtu no jauniešiem, un skatīties, ko varam iegūt un ko esam ieguvuši."
Skolniece Maija TV3 Ziņām pauda: "Manā uztverē ES ir drošības sajūta, ka varam justies droši. Vienotas vērtības, pie kurām pieturamies. Visvairāk, ka esam atvērti un varam dzīvot brīvi un neuztraukties."
Savukārt skolnieks Kristaps sacīja: "ES nozīmē brīvību, demokrātiju. Man tā ir vienotība, iet kopā uz kādu mērķi, lai mēs kā valsts spētu attīstīties. Daudz dažādu programmu jauniešiem, tā ir fantastiska iespēja, kas jānovērtē."
Dalība ES nav tikai ģeogrāfisks apzīmējums. Tas ir apliecinājums gribai iestāties par kopējām vērtībām, respektēt un aizsargāt cilvēka cieņu, iestāties par brīvību un solidaritāti, kā arī izkopt kopējās tradīcijas.
Ar šo gadu tika uzsākta jauna Eiropas dienas tradīcija –"Rokasspiediens Eiropai". Saka, ka šī tradīcija radusies Īrijā, un tās pamatā ir ideja, ka rokasspiediens ir simbols, kas apliecina cieņu, sadarbību un vienlīdzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
