Latvijā skolas gaitas uzsāks ap 2000 ukraiņu bērnu

Lielākais Ukraiņu bērnu skaits nākamnedēļ mācības uzsāks galvaspilsētā, kur arī koncentrējas vairums no kara atbēgušo ģimeņu. Rīgas skolās jau šobrīd ir reģistrēti nedaudz virs tūkstošs Ukraiņu – un to skaits ar katru dienu tikai pieaug.

Kopumā galvaspilsētā pirmdien ukraiņus uzņems 72 izglītības iestādēs. Ap 800 bērnu uzsāks mācības skolās, bet vēl vairāk nekā trīs simti bērnudārzos.

"Mēs vidēji dienā saņemam līdz 120 iesniegumiem uz izglītības iestādēm gan pirmsskolu, gan skolām. Jāsaka tā, skolās ir lielāks īpatsvars. Protams, vislielākais bērnu skaits būs Ukraiņu vidussksolā, bet mums ir daudzas citas skolas. Es varētu teikt, ka mums ir vēl vismaz 20 skolas, kurās bērnu skaits ir krietni lielāks par 10," saka RD IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

Viņa arī pauž, ka visas skolas ir pilnībā gatavas ukraiņu bērnus ne vien uzņemt, bet arī apgādāt ar mācībām nepieciešamajiem materiāliem un citām skolas lietām. Pirmajā nedēļā gan, visticamāk, kārtīga mācīšanās vēl nesāksies – to plānots izmantot, lai ukraiņi aprastu ar jauno vidi: "Visām skolām būs jāsāk ar to, ka lēnām šie bērni jāiepazīstina ar latviešu valodu, ar standarta frāzēm, izteikumi – labdien, kā tu jūties, paldies. Ko nozīmē latviešu valodā skola un citi nozmīgi vārdi."

Mācības skolās plānots organizēt, kā latviski, tā krieviski, kas ir daudziem ukraiņiem ir saprotama. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns gan saka – problēmām gan nevajadzētu būt arī tajos priekšmetus, ko mācīs tikai latviski, jo bēgļu skološanu varētu pielīdzināt tam, kā Latvijā mācījušies dauzi apmaiņas skolēni, kuri arī mūsu valodā nerunāja.

"Un mūsu skolotāji tādā bilingvālā formātā, protams, palīdzot arī klasesbiedriem, komunicē. Tāpat uzdod mājasdarbus, palīdz ar mācību materiāliem vai nu tad krievu vai angļu valodā," saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Turklāt visas pašvaldības šobrīd aktīvi skolām piesaista ukraiņus ar pedagoģisko izglītību, kurus pieņemt darbā skolās. Viņi strādātu gan kā tulki, gan asistenti bērniem.

"Mēs pieņemsim darbā gan pirmsskolas izglītības iestādēs skolotājus, gan arī skolās, kur vairāk koncentrējas šie bērni, lai būtu gan skolotāja palīgs, kas lietotšo ukraiņu valodu, gan mēs varētu nodrošināt šo individuālo atbalstu bērniem, lai tie nepazaudē savu dzimto valodu un apguvi turpinātu," teic Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Vienlaikus joprojām ir daži neatrisināti jautājumi, neslēpj Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents. Vairākas skolās, piemēram, aktualizējies jautājums par finansējumu, ko valsts paredzējusi ukraiņu skološanai 257 eiro mēnesi par katru uzņemto Ukraiņu bērnu. Izrādās šobrīd šī nauda nav ieplānota pirmsskolām.

"Cik ir zināms, šīs finansiālais atbalsts ir attiecināms tikai no piecu vai sešu gadu vecuma un vecākiem. Bet mums ir jautājums arī par divigadīgiem, trīsgadīgiem un četrgadīgiem. .Un viena no šīm astēm ir arī joprojām neatbildēts jautājums  par ukraiņu bērnu pamatizglītības dokumentu ieguvi Latvijā, attiecībā uz tām prasībām, kas ir izglītības sistēmā, uz latviešu valodu, tai skaitā."

Savukārt, attiecībā uz pirmsskolu pieejamību, vietvarās pauž – vieta atradīsies visiem ukraiņiem, jo tiem tiek piedāvātas mācības ne vien pašvaldību, bet arī privātajos dārziņos.