Latvija – vienīgā Eiropas valsts, kur glikozes sensori netiek apmaksāti. Kampaņā cer to mainīt
Novembris visā pasaulē ir Diabēta mēnesis. Lai pievērstu uzmanību šīs slimības izplatībai un ikdienas izaicinājumiem, ar ko saskaras diabēta pacienti, šodien tiek atklāta sociālā kampaņa "Cik cukurs?", ko īsteno Rīgas diabēta biedrība. Raidījumā "900 sekundes" endokrinoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Sabīne Skrebinska skaidro, cik liela ir diabēta izplatība Latvijā, kā atpazīt pirmās pazīmes un kāpēc valsts joprojām neatbalsta būtisku ārstēšanas tehnoloģiju finansēšanu.
"Prevalence jeb sastopamība pieaug ar katru gadu," uzsver Skrebinska. Pēc jaunākajiem datiem, Latvijā pirmā tipa cukura diabēts ir reģistrēts aptuveni 5147 cilvēkiem, savukārt otrā tipa diabēts – jau vairāk nekā 90 tūkstošiem iedzīvotāju.
"Tas nozīmē, ka gandrīz katram no mums apkārt ir kāds cilvēks ar šo diagnozi," viņa norāda. "Un īpaši satraucoši ir tas, ka daļa cilvēku pat neapzinās, ka viņiem šī slimība ir."
Īpaši tas attiecas uz otrā tipa cukura diabētu, kas attīstās lēnām un var ilgi noritēt bez redzamiem simptomiem. "Cilvēks gadiem var dzīvot ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs un to uzzināt tikai, veicot kārtējās analīzes pie ģimenes ārsta," skaidro Skrebinska.
Savukārt pirmā tipa cukura diabēts parasti sākas pēkšņi un nav saistīts ar dzīvesveidu. Tā ir autoimūna slimība – organisms kļūdaini uzbrūk aizkuņģa dziedzera šūnām, kas ražo insulīnu. "Cilvēkam pašam vairs neveidojas insulīns, tāpēc katru dienu ir jāveic vairākas injekcijas, lai uzturētu normālu cukura līmeni asinīs," stāsta ārste.
Runājot par slimības cēloņiem, Skrebinska uzsver, ka ģenētika ir galvenais riska faktors, taču nozīme var būt arī citiem, līdz galam neizpētītiem faktoriem. "Zinātnieki pēta vairākas hipotēzes – iespējams, to ietekmē zarnu mikrobioms, agrīna govs piena proteīna vai glutēna lietošana, kā arī vīrusi, kas novājina imūnsistēmu," viņa skaidro.
Kampaņa "Cik cukurs?" – par ikdienas realitāti
Sabīne Skrebinska norāda, ka jaunā sociālā kampaņa "Cik cukurs?" aicina sabiedrību vairāk izprast, ar ko ikdienā saskaras cilvēki ar diabētu. "Šie cilvēki katru dienu daudzas reizes mēra cukura līmeni asinīs, bieži dūrienu veidā. Mēs gribam, lai sabiedrība saprot, cik tas ir fiziski un emocionāli grūti," viņa saka.
Kampaņa vērš uzmanību arī uz faktu, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kur diabēta pacientiem netiek apmaksāti glikozes sensori – ierīces, kas nepārtraukti uzrauga cukura līmeni un ļauj izvairīties no bīstamiem svārstību brīžiem.
"Šie sensori būtiski atvieglo slimības kontroli, bet daudzi pacienti tos nevar atļauties. Tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai arī Latvijā šī tehnoloģija būtu pieejama visiem," uzsver Skrebinska.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
