Latvijas bērnunamos joprojām mīt vairāk nekā 500 bērnu

No aptuveni 1000 pērn no ģimenēm šķirtajiem bērniem, vairāk nekā 150 nonāca bērnunamos. Lai gan gadu no gada šajās iestādēs mītošo skaits samazinās, tas joprojām pārsniedz 500. Vairumā gadījumu tie ir jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem.

"Tas ir tradicionāli priekšstats par to, ka – jo mazāks bērns, jo mazāk viņš ir traumēts un vieglāk ar viņu tikt galā, audzināt tās vērtības, kas katrā ģimenē ir. Tas prasa cita veida zināšanas, cita veida pacietību, salīdzinot ar maziem bērniem," norāda Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra direktors Kaspars Jasinkevičs.

Atbildīgā ministrija neslēpj, ka mehānismu, kā mudināt ģimenes uzņemt tieši pusaudžus, pagaidām nav. Eksperti kā risinājumu redz specializētās audžuģimenes, kādas jau tagad ir bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Tā ir tāda profesionālāka audžuģimene ar lielāku pieredzi, ar lielākām zināšanām, izpratni. Šo trešo variantu, specializēto audžuģimeni, pusaudžiem neizveidoja, un mēs redzam, ka ir pienācis laiks to atkal darīt, jo pretējā gadījumā parastas audžuģimenes nevarēs to paņemt," skaidro Jasinkevičs.

Uzņemt bērnu ģimenē var dažādos veidos – ir iespēja kļūt par aizbildni, audžuģimeni vai adoptētāju. Valsts bērna uzturēšanai piešķir arī pabalstus, kurus gan eksperti joprojām sauc par nepietiekamiem.

"To var saprast, jo vajadzības vairojas un algas ceļas, un faktiski tādā izpratnē valsts atbalsts netiek līdzi. Bet tomēr es uzskatu, ka ejam pareizā virzienā, jo katru gadu, piemēram, šogad mēs uz pusi palielinājām aizbildņa uzturlīdzekļus un kārtojam MK noteikumus, ka aizbildņiem neatņems pārējos pabalstus, jo viņiem piešķir lielāku ģimenes valsts pabalstu," norāda Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (JKP).

Labklājības ministrija sola domāt par specializēto audžuģimeņu izveidi pusaudžiem, kā arī sola pilnveidot atbalsta pakalpojumus gan ģimenēm, kas bērnus uzņem, gan pašiem jauniešiem. Kad tieši jauni atbalsta veidi varētu būt gaidāmi – vēl nav skaidrības.