Latvijas sabiedrība ir patriotiska, taču mums vēl jāmācās pilsoniskā atbildība – secināts pētījumā

Pētījuma uzmanības centrā bijušas divas jēdzienu grupas – patriotisms un nacionālisms. "Mēs interesējāmies, kas šīm koncepcijām ir kopīgs un atšķirīgs, kā tās izpaužas Latvijas sabiedrībā un kā tās ietekmē cilvēku uzvedību – piemēram, gribu aizstāvēt valsti," skaidro Ieva Bērziņa.

Pētniece uzsver, ka sabiedrības veselīgai attīstībai nepieciešamas abas šīs piesaistes formas, taču līdzsvarā. "Patriotisms vairāk saistīts ar pilsonisko piederību valstij, bet nacionālisms – ar kultūras identitāti. Ja šīs jūtas izpaužas līdzsvaroti un bez pārākuma sajūtas pret citiem, tās kopā veido veselīgu lepnumu par savu valsti," viņa saka.

Pētījums ilga trīs gadus un ietvēra gan kvantitatīvas aptaujas, gan eksperimentus, gan padziļinātas intervijas. "Katrs no zinātnieku grupas dalībniekiem strādāja savā virzienā. Ir izmantoti gan Latvijas dati, gan Eiropas mēroga salīdzinājumi," stāsta Bērziņa.

Viņa norāda, ka šis darbs ļāvis plašāk saprast, kā patriotisms mainās dažādās sabiedrības grupās un kontekstos, tostarp pēc kara sākuma Ukrainā.

Pēc Bērziņas teiktā, kopējais Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir pozitīvs un veselīgs. "Ilgtermiņā Latvijas sabiedrība ir ļoti patriotiska," viņa uzsver. "Protams, ir jautājumi, pie kuriem vēl jāstrādā – piemēram, ko tieši mēs saprotam ar patriotismu, un kādas rīcības no pilsoņiem tas sagaida."

Pētījuma laikā secināts, ka, lai gan cilvēki lepojas ar savu valsti, joprojām nav pietiekami spēcīga izpratne par pienākumu aizstāvēt Latviju. "Mēs redzam, ka griba aizstāvēt valsti ir izteikta mazāk, nekā varētu sagaidīt. Tas ir viens no jautājumiem, kur vēl jāstiprina izpratne par pilsonisko atbildību," uzsver pētniece.

Runājot par patriotisma izpausmēm dažādās sabiedrības grupās, Bērziņa norāda – vecuma grupu starpā būtisku atšķirību nav, taču dzimtās valodas griezumā tās ir pamanāmas. "Cilvēkiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, biežāk ir izteiktāka atsvešinātība no valsts," viņa skaidro. "Tomēr tas nenozīmē, ka viņi ir nelojāli – it īpaši jauniešu vidū redzam, ka viņi vairāk sevi redz kā Eiropas pilsoņus, nevis kā piederīgus Krievijai."

Pētījuma laikā secināts, ka Krievijas un Ukrainas kara konteksts stiprinājis jauniešu vēlmi redzēt Latviju kā daļu demokrātiskas Eiropas, nevis autoritāras sistēmas.