Latvijas tēvi izjūt diskrimināciju, liecina vīriešu zvani Uzticības tālrunim
Tēvam ir jābūt visu varošam, ikvienā situācijā jāatrod risinājums pašam, bez citu palīdzības. Šāds uzskats ir novecojis, to arvien labāk saprot sabiedrība, tajā skaitā vīrieši.
"Es domāju, ir ļoti grūti būt vecākam kā tādam, jo tās ekspektācijas ir milzīgas un arī atbildības ir milzīgas. Un tēvam, es domāju, ir ļoti grūti būt. Pētījumi jau sen ir pierādījuši, ka īstenībā mums arī no tēva ir vajadzīgs emocionālais atbalsts, empātija, uzklausīšana un tāda sapratne."
Pagājušā gada Tēva dienas kampaņā uzticības tālruņa darbinieki uzklausījuši 170 zvanus no tēviem, bet kopumā ik gadu palīdzību un padomu lūdz seši līdz septiņi simti tēvu.
"Reizēm viņiem ir tā sajūta, ka varbūt nedrīkst jautāt pēc palīdzības, viņiem pašiem ir jāzina. Varbūt reizēm viņi ir par stingru. Gribas veidot šīs te emocionāli siltās attiecības, bet varbūt paša tēva bērnības pieredze ir bijusi gana smaga, gana skarba un nav šo te prasmju."
Saļūna norāda, ka iepriekš tēvu jautājumi bijuši gana strukturēti, piemēram, kā pozitīvi disciplinēt, kā pasargāt bērnu interneta vidē. Šobrīd tēvi ir arī tie, kas vēlas iesaistīties tādā emocionālā līmenī bērna dzīvē daudz vairāk, nekā tas bija pirms tam.
Padomu lūdz gan tēvi no šķirtajām ģimenēm, gan vientuļie tēvi, gan tādi, kas audzina bērnus kopā ar dzīvesbiedri.
"Daudz kur, es teiktu, var sajust diskrimināciju pret tēvu, arī ja mēs runājam par zvaniem, ko mēs saņemam, tad daudzi tēvi sūdzas, ka viņiem ir grūti bāriņtiesās, sociālajos dienestos, cīnīties saistībā ar aizgādības jautājumiem, tikai tāpēc, ka viņi ir tēvi."
Saļūna norāda, ka ir tādi tēvi, kuri Uzticības tālruņa sarunās atklāj, ka viņi jūtas ārkārtīgi bezspēcīgi, jo uzskata, ka attiecības ar bērniem ir mainījušās līdz robežai, aiz kuras vairs neko nav iespējams mainīt.
"Man ir ļoti liela cieņa pret visiem tēviem, kas piezvana un ir gatavi runāt par to, kas ir grūts, un meklēt atbalstu, meklēt risinājumus. Un tas, ko es gribu pateikt, ka tā mīlestība, ko viņi sajūt un dod bērnam, tai ir jābūt pašam pret sevi. Jo tad tas spoguļosies tālāk bērnā," pauž Cekulis.
Aptuveni trešajā daļā gadījumu nepietiks ar telefona sarunu vien, Uzticības tālruņa darbinieki ieteiks vērsties pie psihologa vai cita speciālista.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
