Lestenē piemin 80. gadskārtu Kurzemes Ziemassvētku kaujām. To laikā arī viena no Latvijas vēstures traģiskākajām lappusēm, kad divu okupācijas varu armijas rindās latvietis bija spiests karot pret latvieti.
"Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot". Lestenes brāļu kapu memoriāls ir piemiņas vieta Otrā pasaules karā kritušajiem latviešu leģiona karavīriem. Ar skumjās noliektu galvu skulptūra "Māte Latvija" slejas virs pārapbedīto cīnītāju kapsētas un piemiņas plāksnēm ar iekaltiem kritušo vārdiem. Šādi iemūžināti karavīri, kuru atdusas vieta nav zināma.
Pie šīs sienas asiņaino Kurzemes Ziemassvētku kauju 80. gadskārtā sava tēva vārdu meklē Mirdza: "Es nezinu, kas ar viņu notika. Kad atgriezās visi, mamma gāja un kara komisijā noskaidroja, ka viņš 1943. gadā ir bijis uz tanka un bezvēsts pazudis."
Šeit sastaptie regulāri 23. decembrī dodas uz Lesteni pieminēt kritušos.
Daudzi nav šeit vieni, līdzi ilgstoši Zemessardzes biedri. Brauc jau gadiem un smejot atminas, ka savulaik nedrīkstēja ierasties formas tērpos: "Tur policija stāvēja, dokumentus baudīja. "Kas jūs tādi esat, bārdaini braucat iekšā?" Tagad jau pavisam brīvi. Laikam sapratuši tomēr, ka pareiza lieta. Šitie visi vecie zēni… Kādi pat vecie zēni, jaunekļi! Nolikuši galvas par Latviju, tiešām par Latviju!"
Kurzemes Ziemassvētku kaujās arī viens no traģiskākajiem mirkļiem mūsu vēsturē. Divu okupācijas varu armijās latviešu karavīri bija spiesti cīnīties cits pret citu – vieni vācu leģionā, otri iesaukti Sarkanajā armijā. Dažkārt pat burtiski brālis pret brāli zem svešu valstu karogiem. Latvijas zemē izlietās asinis šodien pieminēja arī Bruņoto spēku augstākais vadonis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš nolika ziedus pie Lestenes Brāļu kapu Mātes Latvijas tēla.
"Mēs pieminam visus kritušos karavīrus, kas dažādās armijās ir cīnījušies, dažādās ceremonijās. Pavisam drīz janvārī būs Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atcere. Es domāju, tas ir svarīgi, ka mēs esam šeit, mēs godinām tos, kuri krita, mēs netaisām šeit politiku. Mēs vienkārši atceramies savas vēstures visnotaļ traģiskās lappuses."
Ziemassvētku kauju piemiņas dievkalpojumā Lestenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā aizlūdza, lai šādas dienas mātei Latvijai vairs nekad nav jāpiedzīvo.
Vārdu un uzvārdu jūra šeit Lestenē. Iegravēti sienās un uz kapakmens plāksnēm. Ne visu karavīru likteņi gan ir zināmi. Uz atsevišķām skaudrs uzraksts "Nezināms".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
