Līdz gadsimta beigām Latvijā būs tikai miljons iedzīvotāju. Cik dziļa ir mūsu demogrāfiskā "bedre"?

Stabili negatīva tendence mūsu valstī patiesībā ir jau kopš 2016. gada, taču "kā ar bomi pa pieri", šķiet, esam dabūjuši vien tagad, par ko liek noprast Valsts prezidenta manāmais uzstājīgums, ka beidzot ir "jāaizber" Latvijas demogrāfiskā bedre. Cik slikti Latvijā ir ar dzimstību, un kā to sola risināt atbildīgā ministrija?

Vispirms par statistiku. Raugoties uz CSP publiskotajiem datiem kopš tie tiek apkopoti, dzimstības pīķi Latvija piedzīvoja 1987. gadā, kad piedzima 42 135 bērni – no tiem 21 607 bija zēni, bet 20 528 – meitenes. Kopš tā laika vērojama pakāpeniska dzimstības lejupslīde ar atsevišķiem kāpumiem.

Vispirms zemākais dzimstības punkts tika sasniegts 1998. gadā, kad Latvijā pasaulē nāca 18 410 bērni (9444 zēni un 8966 meitenes). Tālāk, tiesa, ar nelielu aizķeršanos pāris gados, notika dzimstības uzrāviens līdz pat 2008. gadam, kad Latvijā piedzima 24 397 bērni (12 442 zēni un 11 955 meitenes).

Tam atkal sekoja dzimstības kritums, ko iespējams skaidrot ar globālo finanšu krīzi. Šajā starpposmā zemākais dzimstības punkts tika sasniegts 2011. gadā, kad Latvijā piedzima 18 825 bērni (9649 zēni un 9176 meitenes).

Šeit atkal piedzīvojām dzimstības uzrāvienu, kas ilga līdz 2016. gadam, kad Latvijā piedzima 21 968 bērni (11 385 zēni un 10 583 meitenes). Un no šī brīža dzimstība Latvijā turpinājusi iet tikai uz leju, attiecīgi pērn jeb 2024. gadā pasaulē nākot vien 12 571 bērnam – tā liecina pārvaldes provizoriskie dati.

Jāatzīmē, kopš tiek veikta CSP dzimstības uzskaite, tik zemi rādītāji Latvijā nekad iepriekš nav fiksēti.

Turklāt pagājušā gada pēdējā ceturksnī dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti (oktobrī – 994, novembrī – 940, decembrī – 921 jaundzimušais). Kā arī 2024. gadā reģistrēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados.

Paaudžu nomaiņa nav iespējama

Savā dzimstības pārskatā CSP aprēķina arī summāro dzimstības koeficientu. Tas ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā Latvijā saglabājas aprēķina gada līmenī.

Pārvaldes dati rāda, ka koeficients divu bērnu līmenī Latvijā visstabilāk noturējies laikposmā no 1982. līdz 1990. gadam. Pēcāk vērojams tikai kritums, kura zemākais punkts tika sasniegts jau iepriekš pieminētajā 1998. gadā, koeficientam noslīdot līdz 1,1.

Pēc tam seko uzrāviens ar nelielu "rīstīšanos" atsevišķos gados, savu pīķi sasniedzot 2016. gadā ar koeficientu 1,7. Bet tālāk, kā jau zinām, tas atkal krīt, līdz 2023. gadā noslīdēja līdz 1,4.

Kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai dzimstības absolūtajiem skaitļiem, bet arī summārajam dzimstības koeficientam? Kā skaidro CSP, lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, šim koeficientam vajadzētu būt aptuveni 2,1, proti, vidēji diviem bērniem uz vienu sievieti.

Tiesa, lai arī summārais dzimstības koeficients Latvijā nerādās rožainās krāsās, CSP atzīmē, ka tas pie mums ir līdzīgs kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir 1,46.

Līdz gadsimta beigām Latvijā būs vien miljons iedzīvotāju

CSP arī norāda, ka ceturto gadu pēc kārtas Latvijā mirušo skaits divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu. Pērn mirušo bija par 13 770 vairāk nekā dzimušo.

Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada. Un negatīva dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par 13 000 cilvēku, un 2025. gada 1. janvārī provizoriski tas bija 1 853 000.

Te gan gribas piebilst, ka nevajadzētu uzreiz domāt – ja mirstība ir lielāka par dzimstību, latvieši izmirst. Tā gluži nav taisnība, jo mirstība pēdējos gados, neskaitot Covid-19 pandēmiju, Latvijā pat samazinās. Līdz ar to iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī tiešā veidā sekmē arvien krītošā dzimstība.

Runājot par kopējo iedzīvotāju skaita samazināšanos, pērnā gada oktobrī CSP publicēja informatīvo aprakstu "Demogrāfija". Tajā iekļauti dati par iedzīvotāju skaita kritumu ES dalībvalstīs, un Latvijā 2023. gadā tas bijis vislielākais, iedzīvotāju skaitam samazinoties par 0,6%.

Ja skatāmies uz "Eurostat" iedzīvotāju skaita izmaiņu prognozēm, tas gan nav nekāds pārsteigums. Jau pirms pāris gadiem aģentūra izteica prognozi, ka Latvijas iedzīvotāju skaits līdz gadsimta beigām varētu sarukt līdz aptuveni vienam miljonam iedzīvotāju.

"Eurostat" prognozes rāda, ka līdz 2045. gadam Latvijā varētu būt tikai 1,5 miljoni iedzīvotāju, bet 2100. gadā vairs tikai 1,16 miljoni. Attiecīgi līdz 2060. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits būs mazāks nekā Igaunijā (kaimiņvalstī pašreiz ir aptuveni 1,37 miljoni iedzīvotāju – red.).

Prognozes arī rāda, ka gadsimta beigās Latvijā būs mazākais iedzīvotāju skaits starp visām trim Baltijas valstīm.

Prezidents sola "krist uz nerviem" valdībai

Lai arī demogrāfijas kritums nav nekāds jaunums un negatīva stabilitāte šajā jautājumā ilgst jau nepilnus desmit gadus, šķiet, šobrīd par to tiek runāts uzstājīgāk nekā iepriekš. Proti, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau no šī gada sākuma publiskajā telpā, un ne tikai, ļoti aktīvi vērš uzmanību, ka beidzot kaut kas ir jādara.

Vispirms 3. janvārī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes", runājot par šī gada valdības prioritātēm, Rinkēvičs kā pirmo piesauca demogrāfiju. "Valdībai ir vairāk jāpievēršas, manuprāt, vienam ļoti kritiskam jautājumam – redzam, kādi ir demogrāfijas cipari. Saprotam, ka šobrīd ir vieni no zemākajiem dzimstības rādītājiem vēsturē. (..) Pirmais darbs būtu šo kritienu beidzot apturēt," intervijā sacīja prezidents.

VIDEO: Rinkēvičs nosauc šī gada prioritātes, pie kurām valdībai būtu jāstrādā

Neilgi pēc tam viņš tikās ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), kurai arī uzsvēra nepieciešamību aktīvāk strādāt pie šīs problēmas risināšanas. Rinkēvičs toreiz akcentēja, ka demogrāfijas skaitļu ziņā "faktiski esam antirekordā".

Savukārt nesen prezidents solījis "krist uz nerviem valdībai", lai nākamā gada budžetā būtu iezīmēts finansējums demogrāfijas jautājumu risināšanai. Rinkēviča ieskatā demogrāfijas politikas ziņā ir tikai divi iespējamie ceļi – uzlabot dzimstību un dzīves kvalitāti, vai arī atvērt durvis un veicināt migrāciju. Pirmais no tiem ir prioritārais.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējā situācija ir skaudra. Valsts prezidenta ieskatā, lai gan "uz papīra viss ir skaisti uzrakstīts", praksē daudzas lietas nestrādā.

Rinkēvičs rosināja definēt trīs prioritātes un mobilizēties to attīstībā.

Kā pirmo prioritāti Valsts prezidents izcēla drošību un valsts aizsardzību, jo daudzas ģimenes, redzot pasaulē patlaban notiekošo un dzirdot dažādus izteikumus, nopietni domā, vai ir vērts pasaulē laist bērnus un kāda būs viņu nākotne.

Nākamā prioritāte ir demogrāfiskās krīzes apturēšana. Rinkēvičs norādīja, ka patlaban ir jāaptur lejupslīde, tad pakāpeniski jāiet uz krīzes pārvarēšanu, kāpinot dzimstību. Viņš pieminēja, ka ir vairāki pabalsti, kas nav paaugstināti gadiem. Tas jādara arī tāpēc, lai dotu skaidru signālu, ka valsts ir nopietna savā rīcībā.

Valsts prezidents norādīja arī uz veselības aprūpi un tās pieejamību. Viņaprāt, nav normāli, ka bērni bieži vien gaida rindās, lai tiktu pie speciālistiem. Kā arī ne mazāk svarīga ir izglītība, taču šīs sarunas kontekstā viņš apzināti to neskar.

Viņš arī uzsvēra, ka ne tikai demogrāfijas, bet arī remigrācijas kontekstā svarīga ir mājokļu pieejamība. "Mums daudzās programmās ir nauda. Nav tā, ka paprasīsim 500 miljonus eiro un viss notiks. Varbūt jāpaskatās, ko varam darīt, lai esošo finansējumu izmantotu efektīvāk. Ar lozungiem nepietiks, bez naudas neiztiks," teica Valsts prezidents.

Trešā prioritāte ir ekonomikas uzlabošana, kur jāsāk ar vienkāršāko – birokrātijas mazināšanu. "Ja mēs uzņēmējiem dodam iespēju un netraucējam, viņi strādā," uzsvēra Valsts prezidents.

Dienaskārtībā nonācis LM "demogrāfiskās politikas attīstības" ziņojums

Pilnīga bezdarbība gan nenotiek. Aizvadītajā nedēļā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē tika skatīts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais informatīvais ziņojums "Par demogrāfijas politikas attīstību".

Plāns ir izgājis atkārtotu saskaņošanu, ir saņemta atgriezeniskā saite, tālāk LM izvērtēs paustos priekšlikumus un iebildumus un ziņojumu precizēs. Pēcāk, marta otrajā pusē, plānots to izskatīt Demogrāfisko lietu padomē, bet vēl pēc tam iesniegt Ministru kabinetā.

Kā ziņo portāls "Delfi", LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa pēc sēdes sacīja, ka izstrādātajā plānā ir trīs rīcības virzieni, proti, ikviens bērns ir vērtība, kvalitatīva dzīves vide un migrācija un reemigrācija. Un katrā no šīm jomām paredzēti dažādi atbalsta mehānismi.

Aplūkojot konkrēto ziņojumu, demogrāfijas jautājuma risināšanai plānotie pasākumi izklāstīti 28 lappušu garumā. Tie rosina nodrošināt bērnudārzu pieejamību no viena gada vecuma, ieviest papildu bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, tostarp, pēc sākumskolas mācību beigām, pārskatīt nodokļu atvieglojumus un pabalstus, kā arī vairot citu atbalstu pirms un pēc bērna ienākšanas ģimenē.

Visu ieceru īstenošanai būs jāsadarbojas visām ministrijām, ne tikai jāstrādā tieši atbildīgajai LM. Kā arī vairumā pozīciju sadaļā "Finansējums" rakstīts – "nepieciešams papildu finansējums". Daļu no ziņojumā iekļautajām iecerēm ministrija bija iesniegusi kā prioritāros pasākumus 2025. gada budžetam, tomēr tie netika atbalstīti.

Cik daudz naudas kopumā trūkst, lai realizētu visas ieceres demogrāfijas celšanai? Konkrētu skaitli ministrija savā plānā nenorāda, taču noprotams, ka tas mērāms vairākos miljonos eiro un daļēji Latvija cer šīs izmaksas segt arī no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Autors: Justīne Jurcika, "tv3.lv"

Nākamajā rakstu sērijas "[NE]vairosimies Latvijai?" rakstā aplūkosim, kādas izmaiņas šodienas demogrāfijas statistika nesusi Latvijā lielākajai dzemdību palīdzības iestādei – Rīgas Dzemdību namam.