Liela daļa mediķu kļūst par pacientu vardarbības upuriem; rosina uzbrucējus sodīt bargāk
Pats biedējošākais, ka vardarbības gadījumus skaits pieaug. Tāpēc iecerēts, ka medicīnas darbiniekus turpmāk aizsargās Krimināllikums.
Vardarbības pieaugumu medicīnas darbinieki sāka izjust aizvadītās Covid-19 pandēmijas laikā.
"Sabiedrībā sāk veidoties pašatļautības princips," Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle uzskata, ka viens no pagrieziena punktiem bija tā saukto antivakseru kustības rašanās. Tas bija laiks, kad agresīvākie pacienti kļuva atklāti vardarbīgi.
"Ja kāds, piemēram, kādreiz izgāja no slimnīcas un tad nolamāja māsiņu vai ārstu, tagad to dara kabinetā un vēl filmē, ieraksta sarunu," stāsta Sīle.
Februārī Latvijas Ārstu biedrība sāka akciju "Saprast un atbalstīt". Tās laikā notika medicīnas personāla aptauja.
Sākotnējie aptaujas rezultāti ir satraucoši. Atbildes sniedza 1700 medicīnas darbinieku, un lielākā daļa jeb 60% aptaujāto atzina, ka ir saskārušies ar vardarbību darba vietā.
"Ļoti bieži ir tā, ka viņi nevar sniegt palīdzību, ja nav klāt policijas darbinieka, jo ir diezgan lieli riski," Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece atklāj, ka asākās vardarbības problēmas ir slimnīcu uzņemšanas nodaļās un Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam.
Neatliekamajai palīdzībai tā situācija ir ļoti nopietna, jo viņiem mēnesī ir apmēram 200 policijas izsaukumu.
Diemžēl policijas izsaukumi un iesniegumi vardarbību nemazina.
Ņemot vērā pieaugošo vardarbības gadījumu skaitu, paredzēts veikt izmaiņas likumdošanā. Iecerēts mediķus pielīdzināt amatpersonām.
Pielīdzinot mediķus valsts amatpersonām, uzbrucējam jārēķinās, ka viņu vērtēs Krimināllikuma ietvaros.
"Tā ir zināma prevencija. Cilvēki diezgan ātri uzzina, ka, slikti izturoties pret šiem cilvēkiem, pat ja viņi ir apreibinājušies, viņi tik un tā apzinās, ka tās sekas var būt nopietnākas. Mēs gribam pasargāt visus kolēģus, bet ja ne, tad vismaz Neatliekamās palīdzības dienests ir jāvirza," saka Aizsilniece.
Par uzbrukumu amatpersonai, nodarot smagus miesas bojājumus, maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz 13 gadiem. Arī par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu var saņemt līdz pat diviem gadiem cietumsoda. Ārstu biedrība tuvākajā laikā plāno likuma grozījumus apspriest ar Tieslietu ministrijas ekspertiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
