LIZDA: Obligātās vakcinācijas prasības dēļ darbu pametīs simtiem pedagogu

Pēdējie pieejamie dati rāda, ka līdz šim vakcinējušās ir trīs ceturtdaļas izglītības nozarē strādājošo. Lielākā aptvere ir augstskolās, kur potēti teju 90% darbinieku. Vispārizglītojošajās skolās vakcinēto skaits tuvojas 80%, savukārt visgausāk potēšanās norit bērnudārzos, kur līdz šim vakcinēti vien 67% personāla.

Lasi vēl – Oficiāli: vairākās jomās strādājošo pienākums vakcinēties stāsies spēkā 15. novembrī

Tagad valdība ar lēmumu, ka izglītībā strādājošajiem pote būs obligāta, cer panākt, ka vakcinācijas aptvere nozarē strauji pieaugs, tomēr tam netic pedagogu arodbiedrība. Tajā uzskata, efekts būs tieši pretējs.

Proti, arodbiedrībā ieskatā, ar šādām piespiedu metodēm šaubīgos pedagogus doties saņemt poti pierunāt neizdosies. Drīzāk izglītības iestādes nonāks neapskaužamā situācijā – darbu skolās pametīs liels skaits strādājošo, tostarp jau tā trūkstošie pedagogi.

"Šobrīd mēs varam izdarīt tādus secinājumus, ņemot vērā, ka katrā izglītības iestādē ir viens līdz divi, tai skaitā pedagoģiskais personāls un tehniskais personāls, kuri ir jau informējuši darba devēju, ka pārtrauks darba tiesiskās attiecības, tad tas varētu būt vairāki simti, līdz 1000 no pirmsskolas līdz augstākās izglītības pakāpei," domā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Bažas par atlūgumu straumi ir arī pašās skolās. Piemēram, Ādažu vidusskolas direktors norāda, lai gan kopumā vakcinācijas aptvere viņa vadītajā iestādē ir augsta, ir atsevišķi skolotāji, kuri vismaz līdz šim bijuši kategoriski. Ja skolotāji domas nemainīs un darbu lems pamest, daudziem skolēniem mācību process kļūšot apgrūtināts.

"Tas ir briesmīgi. Man apstājas mācību process. Man ir viena priekšmeta skolotāji, kas šobrīd nav vakcinējušies, kas vēlmēs izteikuši nevakcinēties. Man reāli paliek tā, ka viens mācību priekšmets vispār netiek mācīts. Intuitīvi es jūtu, ka ir un būs tādi pedagogi, bet tā, lai es apgalvotu 100%, es nevaru. Man ir jārunā ar šiem pedagogiem," secina Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.

Skaudru situāciju iezīmē arī Liepājas Izglītības pārvaldē. Tur jau tā ar grūtībām izdevies pirms jaunā mācību gada aizpildīt 25 akūti trūkstošās pedagogu vakances. Ja kaut daži pilsētas skolotāji tagad izlems no darba aiziet, situācija būšot sarežģīta.

"Nav mums šobrīd gatavu recepšu un risinājums, kur rast šos pedagogus. Jo tā būs vakanču izsludināšana. Tā būs, iespējams, es atvainojos, cilvēku pārvilināšana, kas varētu arī notikt, tādējādi no vienas pašvaldības pārvilinot uz otru pašvaldību. Tās būs ikdiena un realitāte, ar ko mums būs jāsastopas," saka Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere.

Izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) gan neparedz masveida pedagogu aiziešanu un joprojām cer, ka skolotāji tuvākajā saņemsies potei. Viņa cer, ka mudinājums vakcinēties ir arī statistika – 15% gadījumu attālinātās mācībās skolēni nonākuši nevakcinēta, saslimuša pedagoga dēļ.

"Ka arī tas varbūt nospēlēs par labu. Arī kolēģi, kas ir vakcinējušies, kas izstāstīs, ka tas nav nekas tik traks. Nu, tā pamazām, ka mēs milzīgu krīzi nepiedzīvosim. Par to kopējo apjomu man ir grūti teikt. Bet sajūtās varu teikt, ka pilnīgi noteikti problēma varētu būt vairāk pirmsskolās, kur mēs arī redzam, ka vakcinēti pedagogu slieksnis ir zemāks," spriež Muižniece.

Jāatgādina, ka valdības noteikumi paredz, ka bez vakcinācijas apliecinājuma pedagogi klātienē drīkstēs strādāt līdz 15. novembrim. Tomēr daudz īsāks laiks dots, lai saņemtu pirmo vakcīnas devu. Ja tas netiks izdarīts līdz 11. oktobrim, testu izmaksas skolotājiem būs jāsedz no saviem personiskajiem līdzekļiem.