"Man bija šoks, mammai bija šoks." Alises atklātais stāsts, kā viņa 15 gados kļuva par mammu
15 gadu vecumā viņas dzīve sagriezās kājām gaisā – Alise kļuva par mammu. Bailes, neziņa, slēpšanās aiz lielām drēbēm un dzīvesvietas maiņa. Šis nav tikai vienas meitenes stāsts. Latvijā ik gadu apmēram 100 nepilngadīgas meitenes pasaulē laiž mazuli. Ik reizi tas ir izaicinājums ne tikai jaunajai mammai, bet arī viņas ģimenei un sabiedrībai. Projektā raudzīs, kā atbalstīt meitenes.
"Kad paliku stāvoklī, man bija 15 gadu," stāsta Alise, kura ir mamma gadu vecam mazulim. Uzzinot, ka gaida bērniņu, viņas pasaule sagriezās kājām gaisā.
"Mēs ar mammu bijām pie ārsta. Man bija šoks, mammai bija šoks. Nu un tad jau neko. Ginekologs izstāstīja rīcības soļus."
Domu par to, ka būtu jāveic aborts, viņa pat nepieļāva. Ģimene tajā brīdī bija un joprojām ir viņas stiprais atbalsts. "Neviens neko nepārmeta. Visi bija saprotoši. Man nebija kā citām māmiņām, ka izmet no mājām ārā," teic Alise.
Tomēr pirmajos mēnešos neziņa, izmisums un bailes par situāciju, kurā viņa bija nonākusi, bija meitenes ikdiena. Savu īpašo stāvokli nācies slēpt arī no klasesbiedriem, bet vēlāk – mainīt dzīvesvietu.
"Neviens skolā par to nezināja. Es to slēpu, velkot lielas drēbes. Tad beidzu skolu, un neviens neko neuzzināja. [TV3 Ziņas: Tad jūs pārvācāties dzīvot uz citu vietu?] Jā. Vajadzēja nomainīt pilsētas atmosfēru. Pilsēta ir maza, un katrs par katru daudz ko zina."
Iziet cauri šai neparastajai situācijai Alisei palīdzēja Bērnu slimnīcas fonda mentore. Tā ir atbalsta persona, kas, pirmkārt, nenosoda. Cilvēks, kas ar izpratni un līdzjūtību ir līdzās gaidību laikā, sniedz emocionālu atbalstu un praktiskus padomus.
"Ja runājam par mentora programmu, tad pats sākums bija impulss no Bērnu slimnīcas ginekologiem. Saskaras ar to, ka meitenes neuztver situācijas nopietnību, neapmeklē regulāri ārstu. Nedodas uz vizītēm, neveic analīzes. Tomēr uzreiz jau ar pirmo meiteni sapratām, ka ar medicīnu nekas nebeidzas, ka atbalsts nepieciešams daudz plašāks. Primāri tas ir emocionāls atbalsts."
Vecumā līdz 18 gadiem par mammām ik gadu kļūst teju 100 meitenes, bet abortu skaits Latvijā ik gadu ir tuvu diviem simtiem. Bērnu slimnīcas fonda Mentoru programmas nepilngadīgajām grūtniecēm vadītāja Linda Berga uzsver, ka mērķis ir, lai ikviena nepilngadīgā grūtniece saņemtu atbalstu. "Lai būtu skaidrs, kā to saņemt. Lai tas būtu valsts finansēts," uzsver Berga.
Šobrīd programmu var realizēt, pateicoties ziedotājiem. Ar līdzcilvēku palīdzību meitenēm tiek apmaksāti arī dažādi medikamenti un vitamīni. Labs paraugs ir Skandināvija, tur mentori ir plaša valsts programma, kas balsta šādas meitenes, teic Bērnu slimnīcas pārstāve Berga.
Katra nepilngadīgās grūtniecības situācija ir izaicinājums ne tikai mammai, bet arī viņas ģimenei un sabiedrībai. Pusaudžu grūtniecība saistās ar nopietniem veselības un sociāliem riskiem, un prasa īpašu uzmanību. Vecmāte Linda Veidemane stāsta, ka ir piedzīvojusi situāciju, ka zvana 12 gadus jaunas meitenes mamma.
Vecmātes Lindas Veidemanes aprūpē nonāk ļoti jaunas topošās māmiņas. Skatoties uz Eiropas datiem, Latvijas statistika nav iepriecinoša. Katru gadu Latvijā vecumā līdz 19 gadiem grūtniecība iestājas aptuveni 500 meitenēm. Bieži viņas ir vēl skolnieces, tāpēc ne visas izšķiras par lēmumu laist pasaulē mazuli.
Kopā ar citiem kolēģiem Linda Veidemane šobrīd strādā pie atbalsta sistēmas izveides nepilngadīgām grūtniecēm Latvijā.
"Un viena projekta sadaļa ir apzināt problēmu un saprast, kas ir citādi tajās valstīs, kur šis skaits ir mazāks. Rūpīgi izpētot, secinājām divas lielas atšķirības starp Latviju un valstīm, kur cipari labāki. Viena sadaļa ir tāda, ka citās valstīs ir seksuālās un reproduktīvās izglītības sadaļa skolās, pieejami jauniešu un bērnu centri, kur ir vecmāšu un ārstu sniegtās konsultācijas. Eksistē valsts apmaksāta kontracepcija."
Ekspertu grupa šos jautājumus aktualizējusi arī Latvijā un ar cerību lūkojas nākotnē, ka atbildīgās iestādes to ņems vērā.
Stāstot par pašu projektu, vecmāte teic: tas jau ir noslēguma fāzē un, visticamāk, jau rudenī varētu kļūt par informatīvu ceļvedi gan ārstiem, gan izglītības un sociālajiem darbiniekiem, kuri saskaras ar nepilngadīgām grūtniecēm.
"Ideja šim dokumentam ir tāda, ka, piemēram, es kā vecmāte saskaros ar šādu pacientu, un viņa saka, nemācīšos, nevaru atļauties. Tad es ielūkojos dokumentā un redzu, ka ir vairākas tālmācības skolas, kas piedāvā mācības. Ja saka, ka nav kur dzīvot, atšķiru atbilstošu nodaļu, meklēju sociālo darbinieku un domāju, kā palīdzēt."
Satiekot pavisam jaunās topošās māmiņas, vecmātes vēlme ir tikai viena – palīdzēt, jo runa ir par diviem bērniem.
Protams, situācijas un arī ģimenes ir ļoti dažādas, bet arī Alise grib ticēt pozitīvai sabiedrībai. Grib ticēt tam, ka nepilngadīgās māmiņas netiks atstumtas. Viņa pati šobrīd mācās attālināti un aizraujas ar kūku cepšanu. Pēc vidusskolas beigšanas plāno iestāties augstskolā. Alises sapnis ir kļūt par ārsti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
