Mantojumi un strīdi ar kaimiņiem – Latvijas iedzīvotāju biežākās problēmas, ko risina pie notāriem

Notāru dienu laikā ir iespēja to izdarīt bez maksas, un pēc telefona konsultācijām rinda milzīga. Speciālisti spiesti atzīt, ka iedzīvotāju juridiskā pratība ir kritiski zema.

Notāri rindas kārtībā sēžas pie austiņām, lai telefoniski konsultētu cilvēkus par visdažādākajām ar notariātu saistītajām tēmām. Iedzīvotāju interese ir liela. Lai tiktu pie sarunas ar ekspertu, ilgi jāgaida dzīvajā rindā. Zane Ankrava tikko kā pusotras stundas laikā atbildējusi uz desmit zvanītāju jautājumiem.

"Kā sakārtot mantojuma tiesības, ko darīt, ja strīds ar kaimiņu, kā būt labam pret vienu un otru bērnu, bet mantu atstāt tikai vienam. Tādas lietas vajag izrunāt dzīves laikā, ja tev liekas, ka varētu kādu "apbižot". Var atstāt vairāk, mazāk, tādas ir tiesības," stāsta Ankrava.

Pērn notāri Latvijā veikušo pusmiljons notariālās darbības, kas ir par  teju 40 000 darbībām mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā izsniegtas 15 000 mantojuma apliecības un sniegtas vairāk nekā 18 000 notāru konsultāciju attālināti. Visvairāk attālinātās konsultācijas izmantotas Rīgas reģionā, bet vismazāk – Latgalē.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja secinājumi skarbi: Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema.

Pētījuma centrs SKDS veiktā aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs bieži paraksta līgumus, kurus nav rūpīgi izlasījis vai pilnīgi neizprot to saturu. Katrs piektais juridiska rakstura padomu lūdz nevis profesionālim, bet draugiem vai paziņām.

Padomes priekšsēdētāju satrauc fakts, ka aizvien vairāk iedzīvotāju savus pieejas datus darbībām attālināti uzglabā visai pavirši un mēdz uzticēt citiem cilvēkiem.

"Viņš saka – jā, jā, tūlīt sievai palūgšu, lai uzliek manu e-parakstu. Brīnišķīgi, ja ir tāda uzticēšanās vīram ar sievu, bet tas vienkārši parāda šo sadzīvi – mēs atdodam savus rīkus paši, labprātīgi, sev uzticamām personām. Brīnišķīgi, ja šīs personas vienmēr ir uzticamas, bet tikpat labi tos rīkus var iegūt arī krāpnieki," saka Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe.

Ja vienreiz dokuments parakstīts, bet datorā ielaista pikšķerēšanas programma, ar to pietiek, lai iekultos krāpnieku nagos, kas var izmantot e-parakstu, patvaļīgi rīkojoties ar īstā īpašnieka mantu.