Maratons 15 gadu garumā. Daces skaudrais stāsts par nepiepildītām cerībām kļūt mammai
Dzīve bez bērniem – nevis kauns, bet sirdi plosoši cilvēkstāsti, un šonedēļ runājam par to skaļi. Pasaulē un arī Latvijā īpaša uzmanība tiek pievērsta bezbērnotības problēmai. Iniciatīvas mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kuriem neizdodas tikt pie bērniņa, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par šiem procesiem. Kā apgalvo eksperti, vēl arzvien valda stereotipi un nosodījums par bezbērnu pāriem, bieži neiedziļinoties – kāpēc?
Sabiedrībā bieži tiek spriests par tiem, kuriem nav bērnu, neaizdomājoties, ka aiz katras dzīves situācijas ir cilvēka stāsts, ko vērts saprast, nevis nosodīt. Te var piesaukt pasaules datus, kuri liecina, ka vidēji katra piektā sieviete sasniedz 45 gadu vecumu bez bērniem. Lielākajā daļā jeb 90% gadījumu – tas notiek ne pēc savas izvēles.
Tas bija maratons 15 gadu garumā, tā Dace raksturo to laiku, kad kopā ar vīru mēģinājuši ieņemt bērniņu. "Vēlējāmies bērnus, un pat savā prātā nepieļāvām citādāku domu. Sapņojām par trīs dēliem," stāsta Dace.
Tie bija intensīvi, cerību pilni gadi – gan ar medicīnisku iejaukšanos, gan dažādu speciālistu apmeklēšanu. Laulātie atradušies emocionālajās šūpolēs: no cerības līdz izmisumam un sāpēm.
"Kad tas nepiepildās, tad ir dziļš kritums un liela tumsa. Izmisums. Katru reizi tas ir kā zaudējums vai atgādinājums tam, ka esmu nepilnīga, man neizdodas, ka ķermenis mani pieviļ. Un kauna sajūta ir viena no smagākajām sajūtām, kas jānes."
Sapnis par saviem trim dēliem tā arī nepiepildījās. "Izaicinošākais paralēli vēlmei pēc bērna ir dzīvot šodien te un tagad. Baudīt attiecības, dzīvi, ceļot, bet, ja viss pakārtots medicīniskiem protokoliem, tad ikdienu baudīt ir izaicinoši un grūti," atzīst Dace.
Pāris sāka meklēt citus risinājumus un adoptēja bērniņu. "Tagad ir otrais raunds, un esam otro reizi šo soli spēruši. Atraduši iespēju palīdzēt bērnam un piepildīt savu sapni," par cerībām saka Dace.
Tagad Dace ir mamma diviem bērniem un darbojas arī kā atbalsta persona tām ģimenēm, kuras nonāk līdzīgā situācijā. Viņa akcentē: tādos brīžos ir svarīgi runāt. Meklēt atbalstu un nepalikt vieniem. Bet līdzcilvēkus viņa aicina būt iejūtīgiem un saprotošiem. Par to arī ir šī nedēļa, kuras laikā aktualizē jautājumu par sabiedrības izpratni, aicinot nedomāt stereotipiski.
"Arvien spiediens ir klātesošs. Dominējošs spiediens no ģimenes, sabiedrības, kolēģiem, draugiem. Sabiedrība līdz galam neizprot, ka 90% piedzīvo negribētu bezbērnotību, un tas ir zaudējums. Vilšanās. Bieži vien kauna sajūta. Nepiepildīti sapņi par nākotni."
Šonedēļ ikvienam interesentam bez maksas pieejama plaša tiešsaistes pasākumu programma. Dažādās dienās tiks publicēti cilvēku pieredzes stāsti, var skatīties vebinārus tiešraidē, kā arī piedalīties diskusijās.
"Es vadu atbalsta grupa sievietēm, šonedēļ izsludināšu jaunu. Sievietes nāk ar dažādiem stāstiem. Piedzīvotiem grūtniecības zaudējumiem, sarežģījumiem medicīniskās apaugļošanās procesā, vai kādai ir vajadzīgs atbalsts, lai uzsāktu šo procesu."
Jau vairāk nekā desmit gadu valsts nodrošina atbalstu sievietēm neauglības ārstēšanā, piedāvājot gan diagnostiku, gan medicīniskās apaugļošanas procedūras. Pakalpojums pastāvīgi tiek pilnveidots: pirms dažiem gadiem būtiski uzlaboti nosacījumi, paaugstinot vecuma slieksni no 37 līdz 40 gadiem, līdz kuram sievietes var saņemt valsts apmaksātu medicīnisko apaugļošanu.
Pērn ar valsts atbalstu pasaulē nāca 625 bērni, kas ir katrs divdesmitais jaundzimušais Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
