Masveidīgā došanās uz pludmalēm satrauc mediķus un glābējus
Ja karstajā laikā un pēc ilgstošas uzturēšanās saulē parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, jākonsultējas ar mediķi, piemēram, zvanot uz ģimenes ārstu vienoto konsulatīvo diennakts tālruni. Bet, ja ir jau apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums, steigšus jāzvana 113.
"Pirmā lieta, ko mēs varētu darīt kā līdzcilvēki, ir novietot personu ēnā, kur zemāka temperatūra. Nākamais solis – novietot pret koku. Izmantojot mitrinošu efektu novieto ar ūdeni samitrinātu dvieli vai t-kreklu uz personas sprandas un pieres priekšējās daļas, tādā veidā samazinot galvas temperatūru."
Lai līdz pārkaršanai nenonāktu, ir vairāki drošības soļi.
Dzeriet ūdeni vairāk nekā parasti. Padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ejot ārpus mājas, vienmēr ņemiet līdzi ūdens pudeli, kuru papildināt, piemēram, Rīgas vairākos parkos ir dzeramā ūdens brīvkrāni.
Tāpat nekautrējieties doties iekšā kafejnīcās un palūgt bezmaksas ūdeni no krāna. Karstajā laikā nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju — ķermeņa atūdeņošanos. Īpašu uzmanību karstajās dienās nepieciešams pievērst cilvēkiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, piesaistīti pie gultas, un paši nevar par sevi parūpēties. Taču šis karstums problemātiskas var izrādīties arī jebkuram cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām un senioriem.
"[Dzintras kundze, ko jūs darāt, lai saulē nepārkarstu?-red.] Sēžu ēnā, lietoju galvai cepurīti, velku gaišu un gaisīgu apģērbu, lai nav karsti, un nerušinos karstā laikā dārziņā, un ieteiktu arī citiem senioriem to nedarīt."
Jebkāda cita veida fizska darba ilgstoša veikšana saulē un arī aktīva sportošana var radīt riskus veselībai. Ilgstoša atrašanās saulē sevišķi bīstama ir maziem bērniem, jo viņiem vēl nav pietiekami attīstījusies termoregulācija un paši nespēs laikus saprast, ka paliek jau slikti.
"Noteikti kaut kādai cepurītei ir jābūt, jālieto 50 faktora saules krēms, ņemam līdiz pūšamo ūdeni. Ja nav blakus ūdenstilpe, tad ar to varam vismaz apsmidzināties, lai ar vēju varētu izjust vēsumu uz ķermeņa."
Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās iekštelpās un ratiņos.
Lai cik kārdinošas nešķistu pludmales, tajās nedrīkst pavadīt ilgas stundas.
"Ūdenī ejam lēni, bez nekādām straujām kustībām. Prētējā gadījumā – ķermeņa temperatūra ir augstāka kā ūdens temperatūra, sāksies muskuļu sinhronizācija un sāksies krampji. – Un ja ir krapmji, jāsauc pēc palīdzības, ir jāsit spēcīgi ar rokām pa ūdeni, lai pievērstu glābēju uzmanību."
Mediķi aicina darba devējus parūpēties, lai telpas strādāšanai būtu vēdinātas un darbiniekiem nodrošinātas atveldzēšanās iespējas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
