Ar svētbrīdi Lestenes Brāļu kapos un gājienu Rīgā pieminēti Otrajā pasaules karā kritušie latviešu leģionāri. Gājienu, kā jau ierasts, uzraudzīja plaši policijas spēki. Un līdzīgi kā nu jau vairākus gadus pēc kārtas, arī šoreiz pasākums noslēdzās bez provokācijām vai starpgadījumiem.
Gājiena dalībniece Sarmīte stāsta, ka nolikt ziedus 16. martā dodas katru gadu, lai pieminētu savu onkuli: "Mans mātes brālis bija leģionārs. Tāpēc es nāku. Tas ir viņa piemiņai, tas ir svarīgi. Es to daru katru gadu un darīšu, kamēr varēšu atnākt."
Pasākumā piedalījās arī vairāki jaunieši. Viens no viņiem Emīls, kuram šis bijis pirmais leģionāru piemiņas gājiens: "Latviešu leģionāri bija tādi paši kara upuri kā civiliedzīvotāji un citi, kas cieta Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Un tāpēc, manuprāt, tas ir svarīgi pieminēt, atcerēties viņus."
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Savi varoņi ir jāgodina un jāpiemin, to uzsver arī Dzintra. Viņai rokās plakāts ar aicinājumu iesaistīties Zemessardzē: "Jauniem cilvēkiem vajadzētu stāties, jo neviens cits mūsu vietā neaizstāvēs mūsu zemi. Īpaši šajos apstākļos tas ir vissvarīgākais."
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Klātesošo īpašu uzmanību izpelnījās 102 gadus vecais Edgars Vēveris. Viņš ir leģionārs. Leģionāram veselība vairs neļauj piedalīties gājienā, bet ar līdzcilvēku atbalstu viņš piedalījās ziedu nolikšanā. Cīņas biedru pieminēšana Edgaram Vēverim nozīmē ļoti daudz: "Es visu rēķinu valstiski. Mēs arī stāvējām par valsti, ne jau par privātu istabu, kā saka, vai par privātu šķūni. Bet par valsti stāvējām. Stāvējām un bijām gatavi no sākuma līdz galam."
Pasākuma izskaņā, klātesošo ielenkumā, leģionāru sumināja ar vairākām dziesmām.
16. marts, kas ir neoficiāla piemiņas diena, Rīgā noslēdzās mierīgi.
