Ministrija par 21 miljonu eiro pilnveidos izglītības kvalitātes monitoringu

Kā skaidro ministre: viss tiekot darīts ar mērķi, lai sekotu līdzi bērnu individuālai mācību izaugsmei. Skolu direktori atzinīgi novērtē šādu vēlmi, jo "izglītības sistēmā kvalitātes mērķi ir ļoti svarīgi", taču uzver, ka "daudzas lietas jau tiekot darītas pašu mācību iestāžu ietvaros, un šos līdzekļus daudz lietderīgāk būtu izmantot, sniedzot skolām praktisku atbalstu, nevis kaut ko pētot."

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, izlasot Izglītības ministrijas plānus – pilnveidot un izstrādāt jaunus izglītības kvalitātes monitoringa rīkus par 21.miljonu eiro, ir kodolīgs.
"Par mērīšanu…Mērot cūku, tā lielāka neaugs, būtu svarīgi kompleksie risinājumi," saka Priekulis.

Kā labu piemēru ģimnāzijas direktors min – Somiju, kur jaunākajās klasēs tiek piesaistīti skolotāju palīgi. Un atsevišķās klasēs, tur ir pat divi skolotāja palīgi, kas strādā ar bērniem dažādos līmeņos. Bet par to, kā darbosies Izglītības ministrijas iecerētais plāns, šobrīd pāragri spriest, teic Priekulis.

"Līdz šim mēs paši mēģinājām labbūtību mērīt, ceru, ka ar šo programmu izstrādās modernākus rīkus, kur būs pieejamāk, precīzāk mērīt," saka Priekulis.

Izglītības ministre Anda Čakša (JV) gan norāda, – tas ir komplicēts projekts. Gan saturiski, gan IT risinājumu ziņā, gan arī skolotāju apmācības tajā paredzētas. Ministre pārliecināta, ka, pilnveidojot monitoringa sistēmu, izdosies sasniegt lielu mērķi: proti, sekot līdz katra bērna individuālai mācību izaugsmei.

Anda Čakša (JV)

izglītības ministre

Matemātika, lasītprasmes…mums ir pasliktinājušies rezultāti pēdējos gados un saka, ka tas ir bijis kovids, bet, runājot ar skolotājiem, līdz galam nevaram uzķert, kur ir tā vaina? Un tad caur šādiem monitoringiem, kad skatāmies atsevišķi lasītprasmi, matemātiku un dabaszinības, saprast, kur jāliek fokuss, lai rezultāts mainītos.

Metodiskie darbi tiks izstrādāti ar starptautiskajiem ekspertiem, un projekta ilgums ir – pieci gadi.

"Tas ir jaunums, kas līdz šim Latvijā nav mērīts. Mēs ilgstoši runājam par to, ka mums ir jāseko līdzi bērnu izaugsmei. Pēc būtības tas iedos pašvaldībai datus, kā attīstās viņu skolu tīkls. Bet te mēs runājam nevis fizisko skolu tīklu, bet kvalitāti," saka Čakša.

Skeptiska par to ir Rīgas 45. vidusskolas direktore Baiba Neimane.

"Mēs šos datus iegūstam paši, monitoringa darbus arī veicam. Rezultāti jau mums ir. Par lasītprasmi, jau sen pie tā strādājam, jau esam solīti priekšā ar iegūtajiem datiem, strādātājam, apkopojam un kā praktiski īstenot. Tur vēl kaut ko pētīt, stiprs solis atpakaļ tam, ko jau darām, un šos līdzekļus daudz lietderīgāk būtu izmantot, praktiski darbojoties. Sniegt skolām to atbalstu, kas nepieciešams, nevis kaut ko pētīt," norāda Neimane.

Tikmēr sociālajos medijos mutuļo versijas, ka teju puse no 21 miljona eiro tiks paņemta no pasākuma, kura mērķauditorija ir bērni ar speciālajām vajadzībām. Izglītības ministre to noliedz, sakot, ka nevienam nekas netiks atņemts, jo tā ir Eiropas struktūrfondu nauda.