Dzimstības rādītāji Latvijā turpina kristies. Un viens no iemesliem, kas attur no ģimenes plānošanas, ir dzīves dārdzība. Daudzi vecāki atzīst, ka, iespējams, situācija kaut nedaudz uzlabotos, ja viņiem ļautu strādāt bērna kopšanas atvaļinājumā, neatņemot daļu pabalsta.
Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā piedzima vidēji 20 000 bērnu gadā, 2018. – tie bija 19 000, un tad dzimušo skaits sāka strauji samazināties, pērn piedzimstot vien 14 000.
Vecāki nevar atļauties vēl vienu bērnu. Viņi grib, bet saka, ka nevar atļauties, ka ienākumi vēl samazināsies. Izdevumi ir tik lieli! Un tas ir jautājums, kas politikas veidotājiem nopietni un straujiem soļiem jādomā, kas ir atbalsta mehānismi.
Viens no jautājumiem, ko skata jau vairākus gadus, ir – kā salāgot strādāšanu ar pabalstiem. Labs piemērs ir Igaunija, teic organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja. Tur bērna kopšanas atvaļinājumā var piepelnīties un saņemt vairāk nekā divus tūkstošus eiro mēnesī, kamēr Latvijā, ja gūtie ienākumi no paveiktā darba pārsniedz minimālās algas apmēru, vecāks zaudē pusi pabalsta. Un tā nevajadzētu būt, saka TV3 Ziņu aptaujātās mammas.
"Daudzi vecāki vēlas strādāt, kamēr ir bērna kopšanas atvaļinājumā, arī es, un, lai nedomātu kreisās shēmas, jāsakārto šis jautājums, ka pabalstu iespējams saņemt pilnā apmērā un paralēli piepelnīties, ceru, ka to izbīdīs uz priekšu," norāda mamma Līva.
Savukārt Ilze bilst: "Tikko kā māmiņa aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, viņai jāizvēlas, zaudē algu 60% vai 40% apmērā. Ar bērna ienākšanu ģimenē, tā jau izdevumi palielinās. Un startā zaudē ienākumus, pie kuriem ģimene pieradusi."
Daudzas ģimenes nedzīvo pārbagātībā, tādēļ meklē papildu iespējas kā piepelnīties, bet esošā sistēma veicina vien to, ka mammas un tēti slēpj savus ienākumus, slēdzot līgumus uz tuvinieku vārdiem vai saņemot algu aploksnē, tā otrdien, diskutējot par nodarbinātības jautājumu bērna kopšanas atvaļinājumā, teica nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Šis modelis veicina ēnu ekonomiku, svarīgi, lai cilvēki, kas strādā, par viņiem arī maksā nodokļus. Jautājums arī par vecāku pensijām, jo tur iemaksas pensijā arī zemākas šajā periodā.
Tikmēr Labklājības ministrijas speciālisti akcentē, ka šis jautājums ir specifisks. Ja gribam likt uzsvaru uz finansiālu atbalstu ģimenēm, primāri būtu jāpalielina pats pabalsts.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite norāda: "Tas, ko Labklājības ministrija virzīs uz budžeta prioritātēm, būs tieši bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana no 171 eiro uz 377 eiro, tās būs budžeta sarunas gan par apmēru, gan arī laiku, kad varēs rast iespēju šī pabalsta paaugstināšanai."
Vecāku pārstāvošo organizāciju pārstāvji gan cer, ka ministrija atradīs ģimenēm draudzīgus risinājumus, un nāks arī ar konkrētiem aprēķiniem un piedāvājumu, kā varētu atvieglot nodarbinātību bērna kopšanas atvaļinājumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
