Nebanku kreditētāju nozarē vairāk nekā 90% aizdevumu bez kavējumiem

Latvijā būtiski sarucis tā saukto ātro kreditētāju skaits, taču nozares darbības rādītāji atkal virzās uz augšu.

Tā saukto ātro kredītu joma Latvijā izpelnījusies ļoti neviennozīmīgu slavu. Vēsturiski daudz pārmetumu par iedzīvotāju nepietiekamu maksātspējas izvērtēšanu un cilvēku iedzīšanu parādu jūgā, solot tikt pie vieglas naudas.

Nozares uzraugs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan norāda, ka pēdējos gados situācija ir kļuvusi krietni labāka gan pateicoties valsts noteiktajām prasībām un ierobežojumiem, gan pašu komersantu rīcībai.

"Bez maksājumu kavējumiem ir vairāk nekā 90% vidēji nozarē, īpaši labs radītājs līzingu jomā. Protams, tas nav viss vienīgi uz maksātspējas vērtēšanu, arī cesijās nodod un tamlīdzīgi, bet jebkurā gadījumā kopumā tie rādītāji ir būtiski uzlabojušies," norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

Patērētāju tiesību sargi apkopojuši, ka šogad pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumos 261 miljonu eiro. Tas ir par 12% vairāk nekā pirms gada, kad pandēmijas dēļ iedzīvotāji bijuši piesardzīgāki. Kas neierasti, lai gan kopējā summa augusi, pašu kredītu skaits sarucis.

Tas skaidrojums ar to, ka jaunā regulējuma dēļ, īstermiņa mazie aizdevumi, ko tipiski sauca par ātrajiem kredītiem, Latvijā praktiski vairs nav pieejami. Tā vietā stājušās kredītlīnijas – ilgāks termiņš, lielāka summa, segšana vairākos maksājumos.

"Vairs nav tādu kredītu uz vienu mēnesi, bet ir kredītlīnija. Tu vari ņemt un atdot, ņemt un atdot. Tā ir lielāka summa. Jautājums, vai tā ir labāka situācija patērētājam vai nē. Cilvēkam jābūt ļoti atbildīgam, jāseko līdzi un jāatdod pakāpeniski kredīts," norāda Vītoliņa.

Kā stāsta paši nebanku kreditētāji, pandēmijas ierobežojumu apstākļos Latvijas iedzīvotāji bijuši pat disciplinētāki savos maksājumos, arī piesardzīgāki, uzņemoties jaunas saistības. Vienlaikus arī bažām par pašu komersantu vieglprātīgu kredītdošanu vairs nevajadzētu būt, norāda to asociācijā.

"Vienmēr jau reputāciju atgūt ir krietni grūtāk nekā pazaudēt, bet atbilde nozares pusē, manuprāt, ir diezgan skaidra. PTAC dati ļoti skaidri rāda, ka kredītportfeļa kvalitāte ir ļoti laba," pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Galīgi rožaini gan, protams, viss nav. Joprojām turpinās stīvēšanās starp uzraugu un nozari par to, kas ir un kas nav atļauts reklāmās. Vienlaikus PTAC atklāj pārkāpumus arī komercpraksē. Lai efektīvāk pret tiem cīnītos, varētu celties piemērojamie sodi. Patlaban tie ir nepietiekami, piemēram, šoruden vienam komersantam PTAC piemēroja gandrīz maksimālo 90 000 eiro sodu, taču patērētājiem radītie zaudējumi pārsniedza divus miljonus eiro.