"Nebūšu tas cilvēks, kas muks projām." Kopš kara sākuma Zemessardzē pieteikušies vairāk kā 2400 iedzīvotāju

Kopš Krievija sākusi iebrukumu Ukrainā, Latvijā līdz šim nepieredzēti pieaugusi interese par Zemessardzi. Saņemti jau vairāk nekā 2400 topošo Zemessargu pieteikumi.

Baiba un Raitis Lapsiņi ir starp tiem teju diviem ar pus tūkstošiem iedzīvotāju, kuri pēdējā pus otra mēneša laikā izlēmuši, ka militāra konflikta gadījumā nevēlas palikt malā, tādēļ uzrakstījuši pieteikumus, lai kopā stātos Zemessardzē.

"Ģimenes lēmums, ja ies, tad kopā. Es tieši tāpat, es ilgstoši gaidīju, es pārdomāju, kāda būtu mana rīcība situācijā, ja kaut kas tāds notiktu Latvijā, es visu laiku nebija droša par savu lēmumu, bet februāris man parādija skaidri, kāda ir mana nostāja – es nebūšu tas cilvēks, kas muks projām, cerams, jo, protams, nevar zināt, bet es stāvēšu un centīšos vismaz pasargāt sevi un savu ģimeni," saka Baiba.

Abi saka, apzinās, ka turpmāk, ja pieteikums tiks arī apstiprināts, zināms daudzums sava laika būs jāvelta jauno iemaņu apgūšanai, taču ir droši, ka tas būs tā vērts.

"Skaidrs, ka mums būs jāvelta kādas dienas gadā, lai izpildītu to minimumu. Bet ir darba kolēģi, kuri palīdz ar konsultācijām, iedrošina. Un ir jārēķinās, jā, ka sestdienās, svētdienās nevarēs ballēties pa Vecrīgu, bet ballēsimies pa mežu," teic Raitis.

Pulkvedis Kaspars Pudāns stāsta, lai gan nu jau interese par Zemessardzi nedaudz ir sarukusi, joprojām ik dienu tā saņem desmit līdz 30 jaunu pieteikumu. Salidzinājumām – vēl pērn tie bija vien vidēji divi pieteikumi dienā.

"Arī pēc 2014. gada, kad mēs atsaucamies it kā uz līdzīgu motivāciju un situāciju, kad arī bija pieplūdums, bet tas nebija tāds un tik īsā laikā un tādos apjomos. Tā kā tas nav pieredzēts un arī salīdzināms ar to ikdienu, ko mēs rekrutējam ikdienā un ikgadēji," norāda Pudāns.

Lielākais jauno Zemessargu pieplūdums novērtos Rīgā, taču arī reģionos interese esot pietiekami augsta. Visiem tiem, kuri tiks atzīti par derīgiem dienestam, tagad pamazām būs jāiziet pamatapmācības kurss.

Pudāns uzsver, tas būs izaicinājums, taču nav nepaveicami: "Skaidrs, ka tas ir neplānots pasākums, bet tas prasa vienkārši mūsu iekšējo resursu un plānu pārskatīšanu, laika un cilvēku resursu novirzot jau vairāk uz pamatapmācības veikšanu. Protams, vienlaikus mums jāsaglabā arī kapacitāte esošo zemessargu turpmākajai apmācībai, jo notikumi Ukrainā nav tikai piesaistījuši jaunus zemessargus, arī esošie zemessargi daudzi ir aktivizējušies."

Tāpat Zemessardzei noliktavās pietiekot arī individuālais ekipējums, ko izsniegt katram jaunpienācējam. Taču vienlaikus tik lielam Zemessargu skaitam gatava varētu nebūt infrastruktūra, proti, Zemessardzei varētu pietrūkt poligoni, kur trenēt kaujas iemaņas.

"Pamatiemaņas, kas ir nepieciešamas karavīram, protams, ir spēt rīkoties ar ieroci. Tātad, kaujas šaušanai, kas ir nepieciešams? Tās ir šautuves. Tas ir tas, kas būtiski ir nepieciešams lielam pieplūdumam un tur mums būs jārēķinās ar tiem resursiem, kas mums ir pieejami. Bet tas tāpat nekavēs, lai mēs varētu veikt šo pamatapmācību Zemessargam."

Zemessardzes plānos gan ir jaunu treniņvietu un poligonu būvniecību. Negaidītais zemessargu pieplūduns, infrastruktūras attīstības plānus varētu pāatrināt.