Neēd vakariņas un skaita kalorijas: mediķi ceļ trauksmi par ēšanas traucējumu izplatību bērnu vidū
Ēšanas traucējumi vairs nav reta diagnoze un neskar tikai meitenes pusaudzes. Latvijā katram divdesmitajam jaunietim un bērnam ir klīniskas pazīmes, kas var liecināt par šo diagnozi, un slimnīcā diemžēl nonāk aizvien jaunāki bērni. Kā laikus pamanīt slimību, kas bieži sākas pavisam nemanāmi?
Ēšanas traucējumi nav stāsts tikai par ēdienu vai svaru. Tā ir nopietna psihiska saslimšana, kas ietekmē bērna domāšanu, emocijas un veselību. Tieši tāpēc mediķi uzsver, ka gaidīt nedrīkst. Palīdzība jāmeklē jau pie pirmajām pārmaiņām bērna uzvedībā.
Viņš atsakās no vakariņām. Sāk skaitīt kalorijas. Stundām sporto vai gluži pretēji, ēd tikai dažus produktus. Vecākiem šķiet, ka tā ir kārtējā bērna kaprīze vai vēlme dzīvot veselīgāk. Taču aiz tā var slēpties nopietna psihiska saslimšana.
Bērnu slimnīcas speciālisti stāsta, ka kādreiz ēšanas traucējumus saistīja galvenokārt ar pusaudzēm. Šodien aina ir pavisam cita. Pacienti kļūst arvien jaunāki, un slimība biežāk arī skar zēnus.
"Latvijā katrs 20 jaunietis un bērns ar klīniskām pazīmē, kas var liecināt par ēšanas traucējumiem."
Turklāt sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka ēšanas traucējumus var atpazīt pēc ļoti tieva bērna. Taču tas esot mīts. Tā nav tikai anoreksija. Slimība var izpausties ļoti dažādi, un ne vienmēr bērns izskatās novājējis.
Tāpēc mediķi aicina vecākus pievērst uzmanību nevis svaram, bet bērna uzvedībai pie galda.
"Tas nevienmēr izskatās tā, ka bērns saka, es tievēšu. Vienkārši izvairās no produktiem, paliek grūtāk pierunāt apēst porciju."
Bērns var kļūt noslēgts, atteikties no draugiem, zaudēt interesi par iecienītām nodarbēm vai kļūt apsēsts ar sportošanu un kaloriju skaitīšanu.
"Ēdienreize pārvēršas par nepatīkamu procesu. Tas tāpēc, ka ēšanas traucējumi mēģina ieņemt galveno vietu pie ģimenes galda un vadīt procesu."
Te svarīga vecāku modrība. Jo agrāk slimību atklāj, jo lielākas iespējas pilnībā izveseļoties.
"Pašam tikt galā ir ļoti grūti. Bet pamats ārstēšanai ir multidisciplinārai komandai, kur vairāki speciālisti, ārsts, psihiatrs, uztura speciālists, un tad nāk klāt citi."
"Tas ir ilgstošs process, ne vienu nedēļu, ne mēnesi. Tas ir ilgstošs process."
Ārstēšanā iesaistās vesela speciālistu komanda, taču tikpat svarīga loma ir ģimenei.
"Jābūt konsekventiem un jāspēj izturēt spiedienu un panākt savu, atgūt kontroli pār ēdienreizem un ģimenes uzvedību pie galda."
Dakteri pārliecināti, ka vecāku neatlaidība, miers un spēja atbalstīti savu bērnu ne tikai šodien, bet arī turpmāk sniegs vēlamo rezultātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
