No īpašumiem līdz krīzēm: cik uzticami ir valsts dati?
Valsts drošība mūsdienās nav iedomājama bez precīziem datiem – no adresēm līdz infrastruktūrai. TV3 raidījumā "900 sekundes" Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka uzsver: kvalitatīva datu pārvaldība krīzes situācijās var izšķirt pat cilvēku dzīvības, vienlaikus aktualizējot jautājumu par datu pieejamības un drošības līdzsvaru.
Valsts zemes dienesta rīcībā esošie dati ir cieši saistīti ar valsts drošību, intervijā norāda Vita Narnicka. "Mēs savācam un uzturam ļoti daudz dažādus datus – par adresi, par atrašanās vietu, par mājām, par zemēm, par ceļiem," viņa skaidro, uzsverot, ka šī informācija digitālā formā ir pieejama arī drošības dienestiem.
Ikdienā iedzīvotāji to izjūt caur navigācijas sistēmām, taču kritiskos brīžos šie dati kļūst par pamatu operatīvai rīcībai. "Katra minūte ir no svara," viņa piebilst, norādot, ka precīzas koordinātas ļauj dienestiem ātrāk sasniegt notikuma vietu.
Īpaši nozīmīgi dati ir glābšanas operācijās, kur svarīga ir ne tikai adrese, bet arī piekļuve īpašumam un infrastruktūrai. Narnicka min piemēru ar patvertņu plānošanu: izmantojot datu analīzi, iespējams būtiski sašaurināt potenciālo vietu skaitu un ietaupīt laiku.
"Mēs tur ietaupījām kādu pusgadu, gadu laika lēmumu pieņemšanā – tas ir ļoti, ļoti daudz," viņa uzsver. Tas ļauj ne tikai rīkoties ātrāk, bet arī efektīvāk izmantot nodokļu maksātāju līdzekļus.
Vienlaikus arvien aktuālāks kļūst jautājums par datu pieejamības robežām. Narnicka norāda, ka pēc ģeopolitiskajām pārmaiņām Eiropā vairs nav pašsaprotami visus datus padarīt pilnībā atvērtus – daļa informācijas pieejama tikai ierobežotam lietotāju lokam vai ar īpašu saskaņojumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
