Pandēmijas uzrēķins: piezemēšanās var būt grūta un sāpīga
Atbalsta pasākumi un citas neatliekamas vajadzības cīņā pret pandēmiju neparedzētos valsts izdevumus kāpinājusi vairāk nekā desmit reižu. Tomēr jau nākamgad, visticamāk, jārēķinās ar tēriņu ierobežojumiem, un tas var būt gan ekonomiski sāpīgi, gan politiski sarežģīti.
Divu pandēmijas gadu laikā neparedzētiem izdevumiem no valsts budžeta kopumā piešķirti 2,6 miljardi eiro, tas ir 13 reižu vairāk nekā iepriekšējos četros gados (no 2016. līdz 2019. gadam) kopā.
Neplānotie valsts tēriņi turpina augt. Šā gada budžetā neparedzētiem izdevumiem tika ieplānoti 82,57 miljoni eiro. Taču jau janvāra sākumā Covid-19 seku pārvarēšanai tika novirzīti papildu 300 miljoni eiro, bet februāra sākumā – vēl 250 miljoni eiro. Līdz ar to šā gada sākumā neparedzēto izdevumu rēķins jau pārsniedz 632 miljonus eiro.
Valsts budžeta finansējumu, kas tiek apzīmēts kā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (LNG), pārdala nozaru ministrijām un to izlieto katastrofu, dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un nacionāli nozīmīgiem pasākumiem.
Kā rāda dati, cīņā ar Covid-19 sekām pēdējos divos gados visvairāk LNG novirzīti Finanšu ministrijai (825 miljoni eiro), Veselības ministrijai (552 miljoni eiro), kā arī Labklājības ministrijai (467 miljoni eiro).
Pirms pandēmijas, kad kopējais neparedzēto izdevumu apjoms bija krietni mazāks, šī saraksta līderis bija Satiksmes ministrija. Četru gadu laikā no 2016. līdz 2019. gadam tā saņēmusi 77,4 miljonus eiro jeb turpat 40 procentus visu neplānoto izdevumu.
Paredzami neparedzētie līdzekļi
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) "tv3.lv" to skaidro ar kārtību, kādā gada beigās no budžeta neiztērētajiem līdzekļiem tiek pārskaitīta nauda ikgadējām sabiedriskā transporta dotācijām.
"Mēs kā ministrija neesam apmierināti ar šādu pieeju. Tā nav pareiza budžeta plānošana, ja vēl gada pēdējā ceturksnī nav pārliecības, ka šos līdzekļus saņemsim. Mums jāraksta informatīvie ziņojumi valdībai, jāceļ kājās nozare, kas veido publisko furoru: "Ārprāts, kāpēc valdība nepiešķir līdzekļus!"," skaidro Linkaits.
Šāda līdzekļu dalīšanas kārtība neļauj paredzami un laikus plānot naudas plūsmu arī uzņēmējiem, kas slēdz līgumus ar valsti par noteiktu funkciju veikšanu. Pasažieru pārvadātāji ir spiesti vērsties bankās pēc overdrafta vai kredītlīnijas, paļaujoties uz to, ka valdība pašās gada beigās šo naudu pārskaitīs.
"Ikreiz šie līdzekļi tiek atrasti precīzi gada beigās. Un 27. decembra datumos šī nauda tiek skaitīta. Bet tā nav nopietna, pārskatāma un paredzama politika," vērtē ministrs.
Arī Valsts kontrole iepriekš aizrādījusi, ka šāda budžeta plānošanas politika nav ilgtspējīga. Tomēr šāda kārtība turpinās. Šā gada budžetā sabiedriskajam transportam jau ieplānoti papildu 15,7 miljoni eiro, tomēr ar to nepietiks un gada beigās atkal būs jāgaida uz neatliekamajiem izdevumiem.
Linkaits: "Nevar gadu no gada šādā veidā plānot līdzekļus, kas nav neparedzēti. Gluži pretēji, tie ir ļoti skaidri paredzami līdzekļi, burtiski līdz eiro centam var izrēķināt, cik naudas būs nepieciešams."
Satiksmes ministrs uzsver, ka tā nav nedz valdības, nedz viņa vadītās ministrijas politika: "Šāda līdzekļu piešķiršanas kārtība, kas pastāv jau gadu desmitiem, ir Finanšu ministrijas valsts budžeta vadības politika. Tā pieņem, ka arī iepriekš skaidri zināmus izdevumus var finansēt no valsts budžeta līdzekļu atlikumiem gada beigās."
"Finanšu ministrija neliek visu šo izdevumu summu valsts budžeta bāzē, bet pasaka, ka gada beigās, pārnestā nozīmē sakot, tiks iztīrīti visi valsts budžeta konti no neiztērētajiem līdzekļiem, un tad šie līdzekļi tiks piešķirti sabiedriskā transporta pakalpojumiem."
"Turklāt šī tradīcija paļauties uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iet plašumā," novērojis T. Linkaits. "Aizvien vairāk dažādi pasākumi tiek atstāti uz gada beigām, cerībā, ka nauda radīsies gada nogalē. Un tā konkurence uz līdzekļu atlikumiem gada beigās katru gadu pieaug."
Šādu tendenci politiķis vērtē negatīvi: "Tas nozīmē, ja mums kādu gadu veicas sliktāk, piemēram, ar nodokļu iekasēšanu, vai arī visas ministrijas ir ļoti aktīvas savu programmu un pasākumu apgūšanā, var gadīties, ka šie līdzekļi tiešām arī neatrodas."
Pandēmijas laikā – labāk vairāk nekā mazāk
Atšķirībā no iepriekš skaidri paredzamām sabiedriskā transporta dotācijām, cīņai ar Covid-19 pandēmijas sekām nepieciešamo līdzekļu apmēru nebija iespējams prognozēt. Tomēr jāvērtē, vai 2020. un 2021. gadā veiktie atbalsta pasākumi, kas valsts neparedzētos izdevumus audzēja līdz 2,6 miljardiem eiro, bija samērīgi un sasniedza mērķi.
Fiskālās disciplīnas padomē (FDP) valdības rīcību pandēmijas divu gadu laikā kopumā vērtē pozitīvi, īpaši ņemot vērā sarežģītos apstākļus un sabiedrības nogurumu. "Iespējams, ka šādā situācijā labāk atbalstīt vairāk nekā mazāk," tv3.lv teic FDP vadītāja Inna Šteinbuka.
Tomēr 2021. gadā atbalsts bijis novēlots. Savukārt pēc tam valdība pārspīlējusi ar atbalsta apjomu.
Šteinbuka: "Atbalsts varēja būt mērķētāks, jo to saņēma arī iedzīvotāju grupas, kuru ienākumus krīze neietekmēja, kā arī nozares, kas sevišķi necieta no Covid-19. Tomēr arī 2021. gadā programma sasniedza savus galvenos mērķus, lai arī varēja izvairīties no dažiem pasākumiem, kas vispārēji sildīja ekonomiku uz valsts parāda rēķina."
Iepriekš FDP rekomendēja valsts parādu noturēt vismaz līmenī, kas nepārsniedz 50% no IKP. Tas nepieciešamības gadījumā arī turpmāk ļautu bez grūtībām stabilizēt ekonomiku.
Pēc nesen publicētajiem datiem Latvijas ekonomika 2021. gadā ir augusi straujāk nekā paredzēts, un budžeta deficīts bija zemāks nekā plānots. Līdz ar to vispārējās valdības parāds gada beigās bija tika 45% no IKP, nepiepildot pesimistiskākas prognozes.
"Situācijā ar pandēmiju saglabājas daudz nenoteiktības, krīze turpinās. Ja ir kādas iedzīvotāju grupas, kas stipri cieš no krīzes vai enerģijas resursu cenu pieauguma, valdībai tām jāpalīdz. Tomēr vienmēr jāatceras arī par ekonomikas sildīšanas sekām."
Arī šajā gadā Eiropas Savienības (ES) likumdošana atļauj valsts budžeta deficīta palielināšanu, ja tas ir saistīts ar Covid-19 atbalstu. Tomēr, kā piebilst FDP vadītāja, arī inflācija aug, un viens no iemesliem tam bijuši arī atbalsta pasākumi.
"Inflācija rada cenu pieaugumu un dzīves līmeņa kritumu, kā arī uzņēmumu konkurētspējas zaudēšanu starptautiskajos tirgos," uzskaita Šteinbuka. Neparedzēto tēriņu kontekstā viņa min arī valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma risku.
Jo vairāk valdība aizņemas, jo lielāki procentu izdevumi varētu būt nākamajos gados parāda refinansēšanai. Tas nozīmē – mazāk līdzekļu citām prioritātēm.
"Pagaidām gan starptautiskie finanšu tirgi labi novērtē Latvijas valdības fiskālo politiku, tāpēc valsts kase var aizņemties par rekordzemām likmēm," piebilst Šteinbuka
Atbalstīt varēja lētāk un labāk
Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Gundars Bērziņš tv3.lv pauž, ka pandēmijas seku likvidēšana un atbalsta mērķi bija sasniedzami ar mazākiem budžeta līdzekļiem. Kā piemēru viņš min ideju par energoresursu cenu kompensēšanu, izmantojot samazināto PVN likmi. Tas valstij radītu mazākus izdevumus nekā dotāciju pieeja.
"Arī mūsu epidemioloģisko ierobežojumu politika, kas ne vienmēr bija sabiedrībai saprotama un pārdomāta, faktiski radīja situāciju, ka mums bija jātērē vairāk," vērtē G. Bērziņš. Viņš atzīmē aviācijas nozari, kur nepārdomātu ierobežojumu dēļ zaudēta tirgus daļa. Rezultātā nācies sniegt maksimālu papildu atbalstu gan "airBaltic", gan lidostai "Rīga".
Satiksmes ministrs T. Linkaits kā neveiksmīgu min nosacījumu, ka lielajiem valsts uzņēmumiem nebija iespējas saņemt atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem tiešu maksājumu vai subsīdiju veidā. Vienīgais veids, kā tām varēja kompensēt zaudējumus, bija iemaksa pamatkapitālā.
"Es kā krietns un rūpīgs saimnieks neizmantotu šādu atbalsta shēmu," skaidro ministrs. Viņš uzsver, ka tas atbilstoši ES valsts atbalsta principiem bijis Finanšu ministrijas noteikums.
Linkaits: "Šāds atbalsta veids spieda atlaist gan "airBaltic", gan Rīgas lidostas darbiniekus. Tagad, situācijai uzlabojoties, viņi jāpieņem atpakaļ darbā."
Taču darbinieku atlaišanas un pieņemšanas process šajos valsts uzņēmumos izmaksājot dārgāk, nekā tas būtu, piemērojot algu subsīdiju par dīkstāvi, kā tas bija privātajiem uzņēmumiem.
Vienlaikus Linkaits uzsver, ka ministrija stratēģiski nolēma atbalstīt visus nozares uzņēmumus, kas cieta no pandēmijas: "Es nevarētu teikt, ka mēs kaut ko būtu pārmaksājuši."
"Visi mūsu aprēķini ir izmērāmi un pārbaudāmi. Esam ņēmuši vērā gan lietderību, gan to, ka Latvijā epidemioloģiskie ierobežojumi bija stingrāki nekā kaimiņvalstīs – līdz ar to mūsu uzņēmumiem bija nepieciešams lielāks atbalsts," skaidro politiķis.
"Jā, katrs epidemioloģiskais lēmums kaut ko maksā. Un šī, maigi runājot, diskusija starp veselības nozari un citām nozarēm, kurām ir šie ierobežojumi jāpiemēro, tā pastāv visu laiku līdz pat šodienai."
Ministrs atzīst, ka valdībā vienmēr ir diskusija starp ekonomiskiem un epidemioloģiskiem nosacījumiem. Un šīs valdības specifika esot ļoti ieklausīties veselības jomas ekspertos, kuru viedoklis ņemot virsroku.
Viss kļuvis par ārkārtas gadījumiem
Vērtējot valdības rīcībpolitiku pandēmijas apstākļos, ekonomists G. Bērziņš uzsver, ka trūcis ilgtermiņa attīstības virziena: "Bija tāda taktiska sekošana un maksimāla pielāgošanās situācijai. Ar šādu pieeju ir grūti panākt optimālus un līdzsvarotus risinājumus."
Bērziņš: "Ja reaģējam uz situāciju, nevis mēģinām to ietekmēt vēlamā virzienā, vienmēr sanāk reaģēt ar ārkārtas līdzekļiem ārkārtas situācijā. Jo mēs jau neko nemēģinām paredzēt, mēs mēģinām pielāgot."
Eksperts skaidro, ka tas ir tas, ko vadībzinātnē māca, kā nevajag darīt. Jo, tā darot, vienmēr sanāk zaudēt, proti, iztērēt vairāk nekā nepieciešams.
Speciālists norāda, ka ekonomika ir ļoti sarežģīta. Jau no viena lēmuma izriet dažādas savstarpējas sakarības un konsekvences, kuras sākumā pat grūti paredzēt.
"Diemžēl pie valdības, šķiet, apzināti netika veidotas ekspertu komandas, kas veic šo sarežģīto savstarpējo sakarību analīzi," spriež Bērziņš.
"Situācijas, kuras varēja paredzēt un plānot, mēs pārvērtām par ārkārtas situācijām. Un tā ir tā lielākā kļūda. Palīdzība ārkārtas situācijās ir valsts uzdevums. Bet, ja mēs būtu piegājuši tam no ilgtermiņa plānošanas viedokļa, mums ārkārtas gadījumu būtu krietni mazāk. Rezultātā izdevumi būtu ievērojami mazāki," vērtē LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns.
"Divu gadu laikā mums viss ir kļuvis par ārkārtas gadījumiem. Ja būtu normāla plānošana un ilgtermiņa redzējums, būtu ievērojami mazāk ārkārtas gadījumu. Tad arī līdzekļi ārkārtas gadījumiem būtu jātērē mazāk."
Signāli: tēriņus nāksies iegrožot
Pie labas budžeta plānošanas prakses valdībai būtu jāatgriežas, cik ātri vien tas ir iespējams, – teic FDP vadītāja I. Šteibuka. "Protams, tas būs iespējams tikai tad, kad nenoteiktība ar Covid-19 samazināsies, cerams, jau plānojot nākošā gada budžetu."
Nākošā lielā nenoteiktība ir energoresursu cenas. FDP vadītāja spriež, ka valsts atbalstu šajā jomā var prognozēt jau budžeta veidošanas gaitā, nevis vairojot LNG īpatsvara pieaugumu, kas var apgrūtināt budžeta plānošanu nākotnē.
Paredzams, ka, pandēmijai atkāpjoties, jau nākamgad ES valdīs jauni fiskālie nosacījumi. "Pagaidām par to nav konkrētas informācijas, bet likums noteikti paredzēs pakāpenisku deficīta ierobežošanu. Un visām ES valstīm tas būs jāievēro," prognozē Šteinbuka.
Eiropā 5% inflācija ir milzīga problēma, – norāda ekonomists G. Bērziņš. Tāpēc ir neizbēgami Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi situācijas stabilizēšanai.
Centrālās bankas pārtrauks aktīvu pirkšanu un sāks to pārdošanu, kas nozīmē mazāku naudas pieplūdumu ekonomikā. Tiks ierobežoti arī dalībvalstu budžetu deficīti. Gaidāma procentu likmju celšana, kas nozīmē, ka valdībai aizņemties naudu kļūs dārgāk.
"Mums šobrīd ir 7-8 procentu budžeta deficīts. Ja EK un ECB noteiks, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus, valdībai būs jautājums – ko tagad darīt. Kas tik nebūs sasolīts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet budžeta deficīts nebūs pieļaujams."
Valdības pārstāvis T. Linkaits domā, ka minētie fiskālās disciplīnas pasākumi dabiskā veidā spiedīs valstu valdības domāt par racionālāku saimniekošanu. Viņaprāt, priekšvēlēšanu gaisotne neiespaidos situāciju.
Linkaits: "2022. gada budžets jau ir noformēts. Un ir arī skaidrs, ka 2022. gadā šie Covid-19 krīzes pārvarēšanas maksājumi saglabājas, vismaz pirmajā pusgadā. Domāju, ka līdz oktobrim visi būs laimīgi."
Ministrs atzīst, ka valdības darba kārtībā pagaidām nav jautājumu par piezemēšanās stratēģiju jeb atgriešanos pie ilgtspējīgas budžeta plānošanas. Vai tas nozīmē, ka šis jautājums tiek atstāts nākamās valdības ziņā?
Satiksmes ministrs norāda, ka viņam nav ilgtermiņa pieredzes politikā, bet viņš pieļauj, ka tā ir Latvijas politiskā tradīcija, ka pirmajā gadā pēc vēlēšanām visiem jāsaķer galvas un jādomā, ko tie iepriekšējie mums ir atstājuši.
"Kariņa valdības pirmais gads arī bija ļoti grūts tāpēc, ka mēs faktiski pārņēmām tādu tehnisku budžetu. Jāatzīst, arī manā nozarē tas bija plāns. Un man vajadzēja iet un stāstīt, ka šogad ceļu remontu nebūs, dzīvosim taupīgi un efektīvi," atceras politiķis
Tas nebūs viegli
Valdībai ir jāgatavojas zināmiem izdevumu ierobežojumiem nākošgad, – uzsver FDP vadītāja Šteinbuka. Viņas vērtējumā, tas nebūs viegli: "Atgriešanās pie ilgtspējīgas fiskālās politikas solās būt ekonomiski un politiski sarežģīts process."
Kā piemēru Šteinbuka min veselības nozari, kas tradicionāli bijusi zemi finansēta. "Pandēmijas laikā tai tika piešķirtas dāsnas, bet pamatotas piemaksas, kas tika finansētas no LNG. Kas notiks ar veselības aprūpes kapacitāti, ja šīs piemaksas vairs netiks maksātas?" retoriski vaicā I. Šteinbuka.
"Es tomēr prognozēju, ka atbalsta instrumentu pārtraukšana būs tāds pakāpenisks process, jo līdzīgi pasākumi notiek arī citās valstīs. Līdz ar to tā strauji apstāties šajā politikā nav arī politiski iespējams," spriež Linkaits.
Vienlaikus politiķis pieļauj, ka rezultāts var būt nepatīkams jomās, kur šī atbalsta nauda tika virzīta vienkārši uz patēriņu, piemēram, darba algām.
"Esmu dzirdējis, ka veselības nozarē māsiņas stāv rindā, lai varētu strādāt Covid palātās un saņemt labas algas. Tur tas rezultāts var būt sāpīgs."
Arī ekonomists G. Bērziņš uzskata, ka veselības nozari būs ārkārtīgi grūti atslēgt no ārkārtas finansēšanas mehānisma. "Domāju, ka beidzot kādam jāķeras pie veselības aprūpes finansēšanas sistēmas sakārtošanas tā, lai šie izdevumi kļūtu saprotami, caurskatāmi un precīzi."
Kamēr tas nebūs paveikts, būtiskus uzlabojumus nevarot gaidīt. Pēc Bērziņa domām, sakārtojot nozares finansēšanas jautājumus, pēc tam sakārtosies arī slimnīcas un citas nozares institūcijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
