Paniskai sāls pirkšanai nav pamata, skaidro veikalnieki
Skaidrs, ka šis laiks ir satraukumu pilns arī Latvijā. Tas novērojams arī Latvijas cilvēku pirkumos. Audzis pieprasījums pēc produktiem ar ilgu derīguma termiņu. Kas interesanti, Ukrainā ražotais sāls steigšus pazūd no veikalu plauktiem. Veikalnieki gan skaidro, ka šādai paniskai sāls pirkšanai nav pamata, vēsta TV3 Ziņas.
Ne tik senā pagātnē sākās Covid-19 pandēmija un iedzīvotāji steidza uz veikaliem iepirkt saimniecības produktus un pārtikas krājumus, jo sevišķi tādus, kam ilgs derīguma termiņš – griķus, rīsus makaronus un citus.
Paveroties veikalos šodien – pusotru nedēļu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – aina līdzīga un priekšā pustukši plaukti. Iedzīvotāji pērk konservētas pupiņas, graudu produktus, sausās zupiņas.
Viens no produktiem, pēc kā būtiski audzis pieprasījums, ir vārāmais sāls. Iespējams, tas saistīts ar bažām par piegāžu pārrāvumu. Arī uz šā iepakojuma rakstīts, ka izcelsmes vieta ir Ukraina.
Kā skaidro vairumtirgotājā "Rimi", nav pamata runāt, ka pieprasījums būtu ļoti būtiski pieaudzis pēc dažādiem produktiem ar ilgu derīguma termiņu, taču sāli tiešām izķer.
"Līdz ar situācijas eskalāciju Ukrainā, nereti ietekmējoties no nepārbaudītas informācijas, piemēram, sociālajos tīklos, iedzīvotāji pastiprināti iegādājās sāli, taču mēs vēlamies nomierināt mūsu pircējus un aicināt saglabāt mieru mums visiem šajā sarežģītajā laikā. Uztraukumam par sāls vai citu preču iztrūkumu nav pamata."
Veikalu tīkla piegādātāji apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekami un tuvākajā laikā veikalu plauktus atkal piepildīs. Savukārt atsevišķu produktu trūkums aizvadītājā nedēļas nogalē saistīts ar aizkavētām piegādēm tehnisku iemeslu dēļ.
Šāda pat situāciju atkārtojas ik pa laikam, jo sāli uzskata par stratēģisku izejvielu. Patlaban noslogota loģistika, jo šādā pieprasījumu nevarēja paredzēt. Pagaidām vēl nav visi krājumi izsmelti, lielāka problēma dabūt tos līdz veikaliem laikus, bet papildu pasūtījumi būs no Polijas, Vācijas, sarunas arī Turcijā par jūras sāli.
"Nevajag izpirkt šos veikalus. Tas rada stresu, gan tirgotājiem, gan cilvēkiem. Ja sieva aizsūtījusi nopirkt sāli, cilvēks aiziet uz veikalu un plaukts tukšs. Rodas kaut kāds psiholoģisks satraukums. Kas notiek? Varbūt man arī vajag? Nevajag! Paies kāds brīdis, un viss noklusīs. Daudziem cilvēkiem mājās būs desmit, 20 vai 50 kilogramu sāls. Viss būs mierīgi un klusi, un nevienam sāli atkal nevajadzēs."
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja stāsta, ka papildu produktu krājumu iepirkšana nav nekas nenormāls pašreizējos apstākļos un būtu vēlams, lai mājās ir produkti vismaz trim dienām, savukārt pārspīlēt gan nevajadzētu. Vienlaikus attiecībā uz sāli Lietuvā un Igaunijā situācija ir līdzīga, ja ne vēl trakāka. Atsevišķos veikalos pat sāls cenu zīmes jau vairs nav atrodamas.
"Līdz šim mums ļoti daudz sāls bija no Ukrainas un Baltkrievijas, bet tas nav iemesls satraukumam, ka nebūs sāls. Sāli iegūst mums tepat blakus, Polijā un ļoti daudzās Eiropas valstīs. Galīgi nav pamata satraukumam, un sāli nemaz tik daudz nevajag, kamēr nav gurķu un kāpostu skābēšanas sezona."
Kā atzīst speciāliste, tuvākajos mēnešos sagaidāms pārtikas cenu pieaugums un atsevišķiem produktiem tas varētu būt pamatīgs. Vienlaikus šajā ģeopolitiskajā situācijā svarīgi atcerēties, ka Latvija ar nepieciešamo pārtiku var nodrošināt pati sevi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
