Paplašināti kritēriji intensīvi ārstējamu Covid‑19 pacientu prioritizēšanai

Lai gan patlaban kopumā stacionēto un arī to Covid-19 pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās, nav kritisks, joprojām pastāv draudi, ka pieprasījums pēc šīm gultasvietām var pārsniegt nodaļu iespējas un kapacitāti. Tādēļ ekspertu darba grupa strādājusi un pilnveidojusi principus vienotai rīcībai brīdī, kad intensīvās terapijas resursi būtu izsmelti.

"Problēma ir tāda, ko mēs dzirdam arī publiskajā telpā, ka mēs vienmēr mazliet nokavējam. Mazliet nokavējam ar kaut kādiem drošības līdzekļiem, mazliet nokavējam ar vakcīnām. Un es ceru, ka šis dokuments iznāks tieši laikā," pauda cerību Latvijas Ārstu Rehabilitologu asociācijas prezidente Iveta Golubovska.

Krīzes brīdī, princips "kas pirmais nāk, tas pirmais saņem pakalpojumu", vairs nebūtu spēkā. Tā vietā pacientus dalītu četrās grupās, katrai no tām piešķirot savu prioritātes krāsu.

• ZILĀ – pacientiem ir prognozējama augsta mirstība, tādēļ tiek nodrošināta adekvāta paliatīva terapija.
• SARKANĀ – pacientiem ir viena orgāna mazspēja, piemēram, pneimonija un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo atveseļošanās potenciāls ir augsts.
• DZELTENĀ –  pacienti ar stabilu veselības stāvokli. Viņiem tiek nodrošināta intensīvā terapija, ieskaitot mākslīgo plaušu ventilāciju, tikai tad, ja tajā pašā laikā nav pretendentu no sarkanās grupas.
• ZAĻĀ – pacientu grupa, kura izdzīvos arī bez intensīvās terapijas.

"Ir radīti šie papildinājumi, maksimāli ievērojot pacientu tiesības, cenšoties sniegt lielāku labumu lielākam cilvēku skaitam. Mērķis ir valsts mērogā visu šo ieviest un tādā veidā palīdzēt pēc iespējas lielākam pacientu skaitam, ar šiem ierobežotiem resursiem, ja šāda situācija izveidosies," skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētais profesors Viesturs Liguts.

Mediķi gan uzsver, – šādas rekomendācijas būtu spēkā tikai Covid-19 pandēmijas laikā, kad aizņemto intensīvās terapijas gultas vietu skaits sasniegtu līmeni tuvu izsīkumam – pārsniegtu 90% no kopējā to skaita valstī.

"Šajās situācijās viens no svarīgumiem ir taisnīguma princips. Un diemžēl šādās situācijās nav iespējams rīkoties, lai būtu pilnīgi vienāds un labs rezultāts visiem. Bet šis dokuments neatceļ valsts pienākumu darīt visu iespējamo, lai mēs līdz šādai situācijai nenonāktu," teica bioētikas eksperte, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska.

Izstrādātās rekomendācijas tagad plānots nosūtīt Veselības ministrijai iekļaušanai Valsts katastrofu medicīnas plānā.

Lasi vēl:

• Pagājušajā diennaktī stacionēti 85 Covid-19 pacienti; slimnīcās esošo skaits pieaudzis līdz 693
• Stacionēto Covid-19 skaits pieaudzis līdz 689 pacientiem
• Diennakts laikā būtiski sarucis stacionēto Covid-19 pacientu skaits
• Nedaudz samazinājies stacionēto Covid-19 pacientu skaits
• Situācijai attīstoties analoģiski Igaunijai, aprīļa sākumā Latvijā varētu būt virs 1700 stacionētu Covid-19 pacientu