Pārāk maz Latvijas produktu – lauksaimnieki kritizē "zemo cenu grozu"
Pagājuši aptuveni trīs mēneši, kopš veikalos ieviests "zemo cenu grozs". Memorands solīja cenas samazināt pat par piektdaļu. Vai izdevies to īstenot, un kā kopumā veicas ar pārtikas memoranda izpildi?
Maija beigās parakstītais pārtikas cenu memorands paredzēja lētākas pamata preces, lielāku konkurenci un vairāk vietējo produktu plauktos. Lai apspriestu, kā tiek īstenots tieši pēdējais punkts, Lauksaimniecības organizāciju padome tikās ar Ekonomikas ministrijas un Patērētāju aizsardzības centra pārstāvjiem.
"Vakar iegāju veikalā ķēdē, un skatos ābolus. Šobrīd vajadzētu būt ābolu laikam. Skatos, viens ir Nīderlandes ābols, un divi ir poļu, un nav tā vietējā ābola. Augļkopji saka – ar laikapstākļu dēļ āboli ir sliktāki, veikali neņem pretī. Tās ir tādas sajūtas. Tas ir tas, ko mēs ikdienā redzam vai kā patērētāji redz. Kā organizācijai mums tās sajūtas nav labas."
Lai gan pilnvērtīgi statistikas dati būs pieejami tikai gada nogalē un plašāku vērtējumu lauksaimnieki sola nākamā gada sākumā, pašreizējais apkopojums rāda, ka Latvijas produktu īpatsvars "zemo cenu grozos" dažādās lielveikalu ķēdēs svārstās no 14 līdz 79% un tajos plaši pārstāvēti tieši tirgotāju privātie zīmoli.
"Mēs redzam, ka sākotnējā periodā bija diezgan maz. Tie bija 14% pēc mūsu metodoloģijas. Īpatsvars pieauga, arī "Lidl" ietvaros. Šobrīd Latvijas produkti tur ir 37% no kopējā apjoma. Vidēji tie ir 49% Latvijas produkti kopējā apjomā visām ķēdēm, kas ir pievienojušās. Tajā pašā laikā mēs atceramies, ka tas ir zemo cenu un tur jābūt arī zemajai cenai. Gan lai būtu Latvijas produkts, gan lai tam būtu zema cena. Līdz ar to tā ir tikai tirgotāja un ražotāja kopsadarbība tirgotāja un ražotāja, kā atrast tos produktus, kas ir Latvijas un ar zemu cenu."
Ekonomikas ministrija jau tagad atzīst – nevajadzētu lolot pārlieku cerības uz strauju Latvijas produktu pieaugumu "zemo cenu grozos", jo jebkādi īpaši labvēlības nosacījumi vietējai produkcijai būtu pretrunā Eiropas iekšējā tirgus noteikumiem.
"Jāsaka godīgi, nav iespējams noteikt, ka tirgotājām jātirgo Latvijas prece šādā vai tādā apmērā. Būsim godīgi, nevienam nav jāsola tas, kas nav īstenojams, jo šī ir konkurences iejaukšanās un tas ir bizness, kurā nedrīkst iejaukties. Mēs varam aicināt, mēs varam motivēt, mēs varam stimulēt. Te ir jāskatās no tās ražotāja puses, jo viņu spēja saražot kvalitatīvu, lētu un labu pārtika, ir viņu atvērtie vārti uz jebkura tirgotāja ķēdi vai veikalu."
Vaicājot par solīto 20% cenu kritumu, Ekonomikas ministrija uzsver – tas bijis politisks virziens, nevis precīzs kritērijs memoranda izdošanās mērīšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savukārt secinājis – pēdējo nedēļu laikā cenas samazinājušās par nepilniem 7%, un vēl nav pietiekami daudz trīs mēnešu datu, lai prognozētu, vai solītais piektdaļas kritums būs sasniedzams, atgādinot, ka memorands ir labas gribas žests.
"Viņš ir populārs, cilvēkiem ir interese par šo "zemo cenu grozu". Mēs redzam, ka tirgotāji rūpējas par to, lai viņš tiek skaidri atainots. Tāpat mēs redzam informāciju, ka tad, kad ir reizēm izpirkti plaukti, ka viņi pēc iespējas ātri cenšas atjaunot, lai to periodu, kādu viņi ir apņēmušies noturēt zemo cenu preces savā tirdzniecības vietā, patērētājiem būtu pieejami."
Savukārt satikto rīdzinieku viedokļi dalās – vieni atzīst, ka "zemo cenu grozu" izmanto, citi par to tikai dzirdējuši, bet daļa nemaz nezina, ka tāds pastāv. Rīdziniece Andželika stāsta, ka ir dzirdējusi par zemo grozu, bet nav tādu atradusi. "(..) bet es neatradu nevienā veikalā, kurā vietā tas būtu nolikts. Varbūt jābūt atsevišķam plauktam, varbūt tad redzēsim, bet tagad neredzu," viņa sacīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
