Pasaules Bankas eksperti iesaka augstskolu finansējumu balstīt sniegumā
Šopavasar ir noslēdzies divus gadus ilgušais pētījums par Latvijas augstskolu modernizāciju, ko veica Pasaules Bankas eksperti. Viņu galvenais ierosinājums – Latvijai augstskolu finansējumam jābūt vairāk atkarīgam no to snieguma. Savukārt, lai sniegumu uzlabotu, jāstiprina akadēmiskais personāls.
Pasaules Banka jau kopš 2013. gada ar savām rekomendācijām iesaistās jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādē. Tagad speciālisti iesaka vēl vairāk augstskolu finansējumu balstīt sniegumā, lai mudinātu augstākās izglītības iestādes iegūt labākus rezultātus, proti, stiprināt doktorantūru un akadēmiskā personāla attīstību. Jādomā par akadēmiķu karjeras iespējām un zinātniskā darba stimulēšanu.
"Pašlaik akadēmiķiem ir noteikta termiņa darba līgums, bet daudzas valstis piedāvā ilgāka termiņa perspektīvas. Tas ir veids, kā akadēmiskā personāla karjeras iespējas padarīt pievilcīgākas. Šo Latvijai vajadzētu apsvērt," norāda Pasaules Bankas vecākā izglītības speciāliste Nina Arnholda.
Pašlaik arī doktora grāda piešķiršana Latvijā atšķiras no pārējās Eiropas – pie mums doktora līmeņa studijas noslēdz eksāmeni, kas ļauj doktorantam kļūt par doktora grāda kandidātu un sākt tā saukto promociju. Šo procesu vajadzētu atvieglot, iesaka eksperti. Tāpat tiek aicināts augstskolām sadarboties, lai novērstu programmu dublēšanos, kā arī definēt, ko gaida no doktorantūras studentiem un sekmēt doktorantu dalību pētniecībā. Un, protams, nodrošināt atalgojuma pieaugumu.
"Augstākajā izglītībā un veselības aprūpē vienmēr ir visgrūtāk īstenot reformas. Latvija šajā ziņā ir izdarījusi daudz, tieši ar universitāšu finansēšanu. To pašu mēs tagad mēģinām darīt Polijā, pārējās Baltijas valstīs," teic Pasaules Bankas Baltijas valstu un Polijas reģionālais menedžeris Karloss Pinerija.
Latvijas puse sola, ka rekomendācijas nenogulsies plauktā. Jau pašlaik ir izstrādāts rīcības plāns, lai ieteikumus ieviestu dzīvē. "Šim esam jau paredzējuši 100 miljonu ieguldījumu. Gan akadēmiskā personāla attīstībā, gan pārvaldībā, gan jaunu programmu veidošanā, gan inovatīvu metožu ieviešanā," saka Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
"Finansējuma jautājums ir svarīgs, lai nemaksātu, ja nav darba un rezultātu, un maksātu adekvāti, ja šie rezultāti ir, un stimulētu rezultātu ieguvi," norāda izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
Ar Eiropas struktūrfondu līdzdalību, lauvas tiesu no iecerētā finansējuma plānots ieguldīt tieši augstskolu un koledžu mācībspēku attīstībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
