Pēc ierašanās Rīgā vairāki repatriācijas prāmja pasažieri steidz pie mediķiem ar "Covid‑19" simptomiem

Ir vai nav inficēto, un galvenais – cik no šā prāmja, visticamāk, uzzināsim tikai rīt. Bīstami ir bijis tas, ka brauciena laikā liela daļa pasažieru nav ievērojuši sociālo distancēšanos. Uz klāja bija teju 500 pasažieru.

Repatriācijas reisa sagaidīšanai Rīgas pasažieru ostā tika īstenota vairāku dienestu apvienotā grupa.

Kas tāds Rīgas ostā piedzīvots pirmo reizi, kad policistiem, robežsargiem un muitas darbiniekiem jāsagaida pasažieri specializētos aizsargtērpos un respiratoros. Katrs prāmja pasažieris tika uztverts kā vīrusa potenciālais izplatītājs. Cilvēku sagaidīšanai tika veidota īpaša operatīvā darba grupa.

Pasažieru prāmis ar repatriētajiem baltiešiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca pēc plkst. 23.00. Tas darīts apzināti, lai pēc nokāpšanas no klāja viņi nevarētu doties uz veikaliem vai bāriem, tādējādi inficējot citus. Kā zināms, pulksten plkst. 23.00 visām šīm vietām jābūt slēgtām.

Uz prāmja bija radīta iespēja nopirkt pārtikas produktus. Iepriekš daļa sabiedrības pauda neizpratni, kāpēc visam kuģim pēc ierašanās Rīgā netika noteikta karantīna vai pasažieri pārvesti uz kontrolētu izolāciju kādā viesnīcā.

"Nebūtu labi koncentrēti vienā vietā viņus turēt, jo ir lielākas saskarsmes iespējas. Kāds kas nav inficējies, tiktu inficēts. Tomēr, esot mājās, savā vidē, šie cilvēki var būt drošāki," skaidro NMPD Ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs Juris Raudovs.

Kā pirmie, kam ļāva kuģi pamest, bija pasažieri ar automašīnām, taču iepriekš apkalpe informēja visus pasažierus – ja kāds jūtas slikti un vēlas veikt "Covid-19" testu, tad pēc nobraukšanas no kuģa jāapstājas un automašīnai jāieslēdz avārijas signāli. Drīz pēc tam mediķi tad devās pie šīm automašīnām un aicināja uz mobilajām teltīm veikt pārbaudes.

Un līdz tam ilgi nebija jāgaida. Pēc iebraukšanas Rīgā vairāki pasažieri steidza pie mediķiem ar "Covid-19" saslimšanas simptomiem. "Izteica informāciju, ka esot slikta pašsajūta un kur doties pārbaudīties," norāda Raudovs.

Pasažieru nobraukšana un nokāpšana ilga vairākas stundas, jo katram tika uzdots jautājums par pašsajūtu un ievākta kontaktinformācija. "Ja būs kādi gadījumi radušies, lai mēs varētu zināt, kur viņi ir atrodami, kādi ir bijuši viņu kontakti," skaidro Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas kontroles nodaļas vadītājs Juris Dalbiņš.

Visiem pasažieriem bija jāparaksta dokuments, ka viņi apņemas godprātīgi pildīt 14 dienu ilgo pašizolāciju un nedoties sabiedrībā ar risku inficēt citus.

Pasažieru nokāpšana no prāmja organizēta vairākās plūsmās. Lai neizceltos nekārtības, notiekošo uzraudzīja policija. Valsts policija bija arī atbildīga par lietuviešu un igauņu eskortēšanu ārā no Latvijas. Proti, tika veidotas speciālas kolonnas līdz Igaunijas un Lietuvas robežai.

"Lai pasargātu mūsu valsts piederīgos no tā, lai tie cilvēki, kas atbrauks ar to prāmi, lai viņi nepaliktu. Saprotam, ka viņi ir riska grupā. Mūsu uzdevums pēc iespējas ātrāk viņus nogādāt dzimtajās valstīs," sacīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksandrs Bukēvičs.

Lielai daļai igauņu un lietuviešu sava personīgā transporta nebija, tāpēc mājās tika vesti ar speciāli norīkotiem autobusiem. Policijas pavadībā līdz Grenctālei devās lietuvieši 41 automašīnas kolonnā, bet 38 automašīnas tika eskortētas līdz Latvijas-Igaunijas robežai Ainažos. Nevienam nebija ļauts izbraukt ārpus kolonnas.

Veselības riskam sevi pakļāva vairāki taksometra vadītāji. Viņi sagaidīja pasažierus vešanai uz mājām, lai gan pastāvēja liela iespējamība, ka taksometrā iekāpj ar vīrusu inficētais. Tikmēr pasažieru ostai pretī esošā degvielas uzpildes stacija "Circle-K", lai nebūtu jāapkalpo potenciāli inficētie cilvēki, drošības dēļ īslaicīgi pārtrauca darbu.