Pēc šokējošā suņu uzbrukuma Carnikavā meklē atbildes: kas notiks ar bīstamajiem suņiem?
Carnikavas iedzīvotāji un arī daudzi citi Latvijā aizvien šokā par vakardienas notikumiem. Kā jau ziņojām, bērnudārza grupiņai pastaigas laikā uz ielas uzbruka divi nepieskatīti, agresīvi suņi. Bērni un viņu audzinātāji guvuši nopietnas traumas – gan fiziskas, gan emocionālas. Kāda būs tālākā rīcība no policijas un dzīvnieku uzraugu puses? Kādus secinājumus izdara pašvaldība? Un kā šokējošos notikumus atceras kaimiņiene, pie kuras sakostie bērni patvērās, gaidot ātro palīdzību?
Piektdienas pastaiga 19 Carnikavas bērnudārza "Riekstiņš" bērniem dažu mirkļu laikā pārvērtās cīņā par drošību. Bērnu grupai uzbruka divi no privātīpašuma izbēguši suņi. Pedagogi centās bērnus pasargāt, palīgā steidzās arī apkārtējie, ceļot viņus uz automašīnas, lai suņi netiktu klāt.
Tomēr seši bērni tika sakosti. Diviem bija nepieciešama operācija. Savainota arī viena no pedagoģēm. Anitai, kuras mājās pēc uzbrukuma patvērās bērnu grupiņa, par piedzīvoto joprojām ir grūti runāt.
"Kad es iznācu, tad visi bērni jau bija uzcelti uz manas mašīnas, sāka līt lietus un bērni asiņoja, un tad viņi visi nāca pie manis mājā, un mājā arī sagaidījām ātro palīdzību un visus, visus bērnus apskatīja. Un tās audzinātājas bija vienkārši fantastiskas! Es nezinu, kā viņas spēja to izturēt! Tas bija ļoti, ļoti traki."
Anitas māja uz brīdi kļuva par patvērumu visai bērnu grupai. Kamēr tika gaidīti mediķi un citi dienesti, pedagogi turpināja rūpēties par bērniem. Tikai vēlāk kļuva skaidrs, ka palīdzība nepieciešama arī vienai no audzinātājām.
"Tā nav izrāde, kuru nez cik reizes trenējamies, tev var mācīt jebko kā tev jārīkojas, bet reāli, kad notiek, tad vienkārši… Es domāju, ka tām audzinātājām bija ļoti, ļoti traki. Audzinātāja, kurai bija sakota kāja, viņa jau to pat nesaprata, kamēr viņa ar tiem bērniem ņēmās, viņa jau pat nejuta to, ka viņa ir sakosta!"
"Tiešām, viņas visu izdarīja, ko varēja izdarīt! 19 bērnus, kur tu viņus visus vari rokās pacelt," notikušo atceras Anita, pie kuras mājās patvērās bērni.
Dienu pēc notikušā vietējie īpaši izceļ bērnus pavadošo pedagogu rīcību; uzbrukuma brīdī viņas centās pasargāt bērnus no suņiem, riskējot pašas ar savu drošību. Carnikavieši skolotāju rīcību sauc par pašaizliedzīgu un uzskata, ka viņu drosme paglābusi bērnus no smagākām sekām.
Bērnudārzā uzsver: grupa devās pa iepriekš saskaņotu pastaigas maršrutu. Pēc notikušā iestādē tiek pārskatīta drošības kārtība, un pagaidām pastaigas ārpus bērnudārza teritorijas nenotiks.
"Visdziļākā pateicība maniem profesionāļiem – skolotājai un skolotājas palīgam, kuras pašaizliedzīgi riskēja ar savu dzīvību, lai nosargātu mūsu bērnus un nostājās starp bērniem un suņiem. Vēlam visātrāko atveseļošanos viesiem cietušajiem. Sadarbībā ar pašvaldību noteikti lemsim par pastiprinātu drošību šādās situācijās, šobrīd pastaigas tiek atceltas. Protams, pastaigu atcelšana nebūs risinājums ikdienā, bet savā ziņā šobrīd šādi mēs varam pasargāt visus pārējos – gan mūsu kolektīvu un komandu, gan bērnus, kuri ikdienā nāk pie mums."
Šos suņus vietējie iepriekš nebija manījuši, taču to saimnieki carnikaviešiem ir labi zināmi. Īsu brīdi pirms uzbrukuma suņu īpašnieks pašvaldības policijai bija ziņojis, ka abi malamutu šķirnes suņi izbēguši no mājas teritorijas. Taču suņus notvert nepaguva. Tagad notikušā apstākļus skaidro policija.
"Jau vakar Valsts policija ir bijusi pie suņu saimniekiem un ir uzsākts kriminālprocess." Gatis Miglāns, Ādažu novada domes priekšsēdētājs
Pēc policijas procesuālajām darbībām abi dzīvnieki nodoti īpašniecei. Tālākais suņu izvērtējums būs Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā.
"Sazinājos ar zemkopības ministru, kura pakļautībā ir PVD, kuram ir šī atbildība, lai viņi proaktīvi rīkotos un veiktu kaut kādas darbības, lai negaidītu līdz pirmdienai."
Notikušais aktualizējis arī jautājumu, cik bieži Carnikavā suņi nonāk ārpus saimnieku uzraudzības. Pašvaldībā gan norāda – šādi izsaukumi neesot ikdiena.
"Ik pa laikam sociālajos tīklos mums parādās, ka ir kāds suns kaut kur klaiņojis vai aizbēdzis, bet es nevarētu teikt, ka tā ir ikdiena, arī policijai tādas ziņas ikdienā nav bieži, tas ir retums. Es domāju, ka vakar tas ir bijis incidents, kur ir bijuši atstāti vaļā vārtiņi vai suņi pārlēkuši pāri žogam, nemācēšu pateikt, bet šis ir bijis ārkārtējs gadījums."
Vietējo vērtējums par notikušo ir ass – atbildība par dzīvnieku uzvedību un to, lai tie neapdraudētu apkārtējos, jāuzņemas saimniekam.
"Tas ir diezgan briesmīgi, es domāju, ka tādi suņi ir jālikvidē un saimniekiem būtu jāatbild par to. tie suņi bija agresīvi, visticamāk, nebija pareizi audzināti. Es domāju, ka tā ir saimnieku atbildība! Plus es uzskatu, ka šādi suņi nedrīkst te staigāt," saka Carnikavas iedzīvotājs Ritvars.
"Visos ciematos ir kaut kādi suņi, kurus saimnieki laiž bez pieskatīšanas un tā, ka Carnikavā būtu sliktāka situācija nekā citur, tā es neesmu pamanījis, ka būtu."
Pirmdien pašvaldībā spriedīs, kā nepieļaut līdzīgas situācijas. Kā vienu no iespējām novada priekšsēdētājs min bērnudārzu nodrošināšanu ar ultraskaņas ierīcēm suņu atbaidīšanai. Tikmēr cietušajiem bērniem un viņu ģimenēm tiek nodrošināts psiholoģiskais atbalsts.
Suņu kodums bērniem var radīt smagas traumas un paliekošas sekas
Tieši bērniem suņu uzbrukumos gūtās traumas var būt īpaši smagas. Ievainojumu smagumu ne vienmēr iespējams novērtēt pēc brūces izskata vien.
Kā TV3 ziņām skaidro bērnu ķirurģe, nozīme ir gan bērna vecumam un augumam, gan suņa izmēram un kodiena spēkam, kā arī tam, kurā ķermeņa vietā suns iekodis.
"Suņa kodums bērnam – tā nav vienkārši trauma vai virspusēja brūce. Šāda trauma var būt ļoti nopietna un dažkārt arī dzīvībai bīstama. Atkarībā no koduma spēka var tikt bojāta ne tikai āda, bet arī zemādas audi, muskuļi, nervi, asinsvadi un pat kauli. Viena no būtiskākajām komplikācijām ir infekcija, jo suņa mutes dobumā atrodas daudz un dažādi mikroorganismi, tādēļ koduma brūcē baktērijas var nonākt dziļi audos."
Kopumā, diemžēl, ar dzīvnieku kodumu brūcēm bērni pie mediķiem nonāk bieži. Īpaši smagas sekas var būt vismazākajiem bērniem, kuru mazā auguma dēļ biežāk tiek savainota ķermeņa augšdaļa – seja, kakls un galva. Šādi kodumi var atstāt ne tikai paliekošas rētas, bet, protams, arī psihoemocionālas traumas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
