Pētījums: Baltijā augstāka iedzīvotāju gatavība aizstāvēt valsti ir Igaunijā

Pētījuma laikā katrā no valstīm aptaujāti 1000 iedzīvotāju. Secināts, ka Latvijā reģionālā un globālā kontekstā iedzīvotāju griba aizstāvēt savu valsti nav ne augsta, ne zema. Starp bremzējošajiem faktoriem ir zemā uzticēšanās valsts institūcijām un politiķiem, kā arī vilšanās ar līdzšinējo valsts attīstības tempu. Nozīme ir arī Krievijai. Tās agresija Ukrainā, no vienas puses cēlusi apdraudējuma izjūtu, bet, no otras – daļā krievvalodīgo auditorijas jaušams atbalsts kaimiņvalsts viedoklim

"Viens ir, kāda valoda tiek lietota ģimenē. Latviski runājošie ir vairāk gatavi aizsargāt Latviju nekā krievvalodīgie. Tas pats arī Igaunijā. Protams, vīrieši ir vairāk gatavi aizstāvēt, patriotiskāk noskaņoti, uzticas valsts institūcijām. Tas ir tas profils," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents un vadošais pētnieks Māris Andžāns.

Baltijā nepieciešamības gadījumā visaugstāko vēlmi aizstāvēt savu valsti pauž Igaunijas iedzīvotāji. "Valsts institūcijām ir lielāka uzticība nekā Lietuvā un Latvijā. Labāk strādā bruņoto spēku integrācija ar civilo sektoru. Militārais dienests bez lielas žēlošanās dodas jaunieši dienestā, atsvaidzina zināšanas, komunikācija ir iekļaujoša. Igaunijas aizsardzības ministrija prot veiksmīgāk veidot saziņu. Tāpat arī Somijas ietekme, militārā kultūra," saka RSU docents.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) cer, ka nākotnē arvien vairāk iedzīvotāju būs gatavi aizstāvēt valsti, to plānots vicināt, piemēram, ieviešot skolās valsts aizsardzības mācību: "Valsts – tā nav valdība, premjers vai ministrs. Valsts ir viņi, tas līdzi nes paša personīgo atbildību, personīgo nepieciešamību rūpēties par to un strādāt, gatavoties arī tur, kur tas ir saistīts ar drošības veicināšanu. Gatavībai ir jābūt balstītai zināšanās."

Pētījumā secināts, ka iedzīvotāju gribu aizsargāt valsti ietekmē virkne faktoru, tostarp patriotisms, ekonomiskā situācija, vēsturiskā pieredze, arī iedzīvotāju reliģiskā un ideoloģiskā pārliecība un citi. Tēmas izpēte turpināsies vēl tuvākos trīs gadus.