Piecpadsmit gadu laikā glābējsilītēs visā Latvijā atstāti 57 mazuļi
57 – tik daudz mazuļu pēdējo 15 gadu laikā ievietoti glābējsilītēs Latvijā. Dažādās pilsētās Latvijā šobrīd darbojas kopumā astoņas glābējsilītes. Un šīs idejas iniciatori teic, ka projekts sevi ir pilnībā attaisnojis, jo tā dēvētais "Baby box" dod iespēju vecākiem, nevienam neko neskaidrojot, atbildīgi atteikties no bērna. Bez glābējsilītes jebkurš no šiem bērniem varēja būt miris, bet tā vietā viņi šobrīd aug ģimenēs.
Šogad glābējsilītei Rīgā aprit 15 gadu, un pirms tikpat ilga laika tajā tika ievietots pirmais bērniņš – Jānis Laimīgais, kuram arī šogad aprit 15.
Par Jāni Laimīgo – atrasto mazulīti – nosauca dakteri. Taču viņam jau sen kā dots cits vārds un uzvārds, puika aug ģimenē, ir mīlēts un aprūpēts. Bet bērna liktenis – varēja būt arī citādāks!
Trauksmes signāls, kas savulaik rosināja ideju par glābējsilīšu izveidi, bija viena gada laikā atrasti 11 miruši zīdaiņi. Tāpēc 2009. gadā Bērnu slimnīcas teritorijā izveidoja pirmo tā saucamo "Baby box". Bet kopumā visā Latvijā šobrīd darbojas astoņas.
Ar katru gadu "Glābējsilītēs" atstāto bērnu skaits samazinās. Pīķa un smagākais bija 2012. gads, kad "Baby box" ievietoti deviņi jaundzimušie, nākamajos gados tie bija vidēji pieci mazuļi katru gadu, bet pērn – viens.
Un tas nav stāsts par nejaušību. Projekta autore norāda, teju katrs gadījums – ir pārdomāts lēmums.
"Ir bijuši gadījumi, kad atstāti, jo grūtniecība pēc izvarošanas, kad mammai smaga saslimšana, agresīvs krūts vēzis, kad mammas dzīvildze būs 8 mēneši un viņa apzināti pieņēma lēmumu, lai bērns nenonāktu bērnunamā, bet pa taisno ģimenē," pastāsta projekta "Glābējsilīte Latvijā" vadītāja Laura Zvirbule.
Visvairāk bērni ir atstāti Rīgā, Madonā un Jelgavā. Katram atrastajam mazulim piešķir atradeņa statusu, un tiek darīts viss, lai viņš no slimnīcas nonāktu uzreiz jaunā ģimenē, ja vien viņa bioloģiskie vecāki pirms notikušās adopcijas nepārdomā. Arī tādi, vismaz pieci gadījumi, ir bijuši.
"Bija situācija, kad sieviete ielika, un, kad dzirdēja durtiņu aizvēršanas klikšķi, viņai, kā pati rakstīja, klikšķis notika galvā. Tas bija mirklis, kad 24 h laikā sakārtoja dokumentus un saņēma bērnu atpakaļ. Un viņai tika konstatēta pēcdzemdību depresija," atklāj Zvirbule.
Tas spilgti parāda projekta nepieciešamību, jo pēcdzemdību depresijas sekas var būt daudz traģiskākas. Tāpēc tikai tad, kad glābējsilītes būs tukšas vismaz piecus gadus, varēsim uzskatīt, ka Latvijā šie jautājumi ir sakārtoti un jaunajām māmiņām ir pieejams atbalsts jebkurā krīzes situācijā.
"Pati bērnu slimnīca piedzīvoja, ka viņiem ielikts tikko dzimis bērns, tas nozīmē, ka dzimis tuvu slimnīcai, jo ielikts netīrā, dubļainā mētelī, jo tikko piedzimis," stāsta Zvirbule.
Bērnu slimnīcas virsārste neslēpj emocijas. Medicīnas personālam katrs bērns ir kā brīnums. Tas ir gan prieks, gan bēdas reizē.
Emocijas divējādas. Var saprast mammu, kas atstāj šo bērnu, kas pieņem šo grūto lēmumu, lai dāvātu bērniņam labāko dzīvi, no viņa atsakoties. No otras puses, prieks, ka nonācis drošā vidē, nevis noticis kas cits," norāda BKUS Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas procesa pediatrijas virsārste Dace Barkeviča.
Parasti tādos brīžos visi pārējie nodaļas darbi apstājas, lai pievērstu uzmanību šim mazulim.
Lai mudinātu sievieti pārdomāt bērna atstāšanas lēmumu un meklēt citus situācijas risinājumus, pie katras glābējsilītes ir izvietots atbalsta tālruņa numurs, uz kuru var zvanīt visu diennakti, lai saņemtu ne tikai psiholoģisku, bet arī praktisku atbalstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
