Pieprasītas kļūst dažādu krāsu dētas vistu olas

Latvijas iedzīvotāju vidū arvien pieprasītākās kļūst dažādu krāsu dētas vistu olas. Tās arī arvien biežāk sāk piedāvāt arī mūsu putnkopji.

27 gadus vecais Modris rāda grozu ar dažnedažādu krāsu olām. Tās izdējušas viņa paša audzētas vistas. Puisis pats putnus krusto, tādējādi iegūstot vēlamo olu krāsu: "Tas nav tā, ka te izdēj zaļu olu un viss. Es sāku krāsu paleti no nulles un tikai trīs gadu laikā es varu iegūt kādu konkrētu toni. Sakrusto vistu, kas dej tumši brūnu olu ar gaiši zilu, nākamajā paaudzē būs zaļgana, tad tālāk krusto tumši brūnu ar zaļo, tad iegūsti jau sūnu krāsu. Tā kā savā veidā tā ir ķīmija."

Jaunais saimnieks saka, ka Lieldienu laikā šādas olas ir pieprasītas katru gadu un var teikt, tiek pat izķertas. Vieni tās pērk, jo svētkos vēlas, ko interesantāku, citi, jo atkrīt darbs ar krāsošanu: "Jā, manas olas var nekrāsot, bet arī parsvarā tie, kas pērk, viņi nekrāso. Pērn, kas pirka – 70% nekrāsoja. Tā kā, ja nav iedvesma un ir slinkums, var vienkārši nopirkt, izvārīt un būs gatavs."

Modris ar vistu audzēšanu sāka nodarboties pirms trim gadiem. Lai to sāktu, pārcēlies no Rīgas atpakaļ uz laukiem, taču, kā pats saka, putni interesējuši jau no bērnības: "Skolas laikā, kad mācījos pamatskolā, gāju uz bibliotēku un tur bija tāda putnu grāmata no 1980.gadiem, tad es viņu šķīru, lasīju un studēju. Arī vecmātei bija putni agrāk un tā pamazām, saprotot to, ka viņi man patīk, lasīju, smēlos informāciju."

Un tā no dažām vistām, saimniecība izaugusi līdz aptuveni 350 putniem, to skaitā arī kāda pīle, paipala un pat tītari. Tas viss tiek uzturēts, dzīvojot Padomju laika daudzdzīvokļu namā. Kūts iekārtota pretim mājai.

"Ar lielu gribasspēku var panākt daudz. Un arī neskatoties, ka man nav lauku viensēta un es nedzīvoju privātmājā, saimniekot var. Jāatrod gan ir kopīga valoda gan ar kaimiņiem, gan iekšēji jāpieņem, ka viņi šeit ir," norāda Modris.

Jaunietis dzīvoklī pats arī olas inkubē, tādējādi iegūstot jaunos putnus. To dara, jo tīršķirņu cālēnus nemaz tik viegli Latvijā iegādāties nevarot, savukārt ārzemju piedāvājums bieži vien licis vilties.

"Šo es inkubēju no olas. Šie skaitās viena no lielākajām šķirnēm pasaulē – Džersijas gigants. Latvijā viņas īstenībā nav daudz saimniecībām. Šie, diemžēl, neskatoties uz savu lielumu, dēj standarta, neliela izmēra krēmkrāsas oliņas. Šobrīd man arī ir inkubatorā ieliktas olas no Vācijas. Protams, tur tie šķilšanās rādītāji ir sliktāki nekā no savām vistu olām, jo tur visa tā transportēšana un pārējais, bet Latvijā kaut kādas šķirnes var nopirkt, taču pie mums ir maz, kas var noturēt to tīro šķirni," skaidro Modris.

Jaunietis vienlaikus stāsta, piemājas putnkopjiem arvien grūtāk paliek konkurēt ar lielajiem vistu audzētājiem, kuri par olām var atļauties prasīt zemāku cenu. Tāpat liels izaicinājums ir slimības, tostarp, putnu gripa. Raizes par nākotni visiem putnkopjiem rada arī prognozes, ka rudenī putnu barības cena, varētu pieaugt pat uz pusi.