Policija gatavojas paaugstināt sodus par pārgalvīgu braukšanu
Drūma statistika par aizvadīto gadu uz Latvijas ceļiem – bojā gājuši 146 cilvēki, bet cietuši vairāk nekā 4000. Pārkāpēju joprojām ir daudz. Cilvēki turpina vadīt auto smagā reibumā un ievērojami pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu. Cīņā ar pārgalvīgajiem šoferiem policija gatavojas sodu paaugstināšanai, vēsta TV3 ziņas.
Ceļu satiksmes negadījumu skaits aizvadītājā gadā pieaudzis, pārsniedzot 19 000. Palielinājies arī avārijās cietušo skaits – tas pārkāpis 4000 atzīmi. Gandrīz 500 cilvēku traumas bijušas sevišķi smagas.
Diemžēl pērn audzis arī bojā gājušo skaits – uz ceļiem dzīvību zaudējuši 146 cilvēki. Lielākoties miruši šoferi un gājēji. Drūmas tendences vērojamas skrejriteņu izmantošanā – tur oficiāli reģistrēto negadījumu skaits divkāršojies, bet mediķi ziņo, ka skrejriteņi bijuši iesaistīti pat 600 negadījumos. Šajos incidentos cietuši teju 200 cilvēki, viena dzīvība arī zaudēta.
"Tie ir tie gadījumi, kad vadītāji pārsvarā braucot krīt paši, pēc tam vēršas medicīnas iestādē ar gūtajām traumām. Ņemot vērā , ka šis transportlīdzekļu veids ir nesen, varam prognozēt, ka turpmāk darbs ar šo kategoriju ņemams vērā un iespējams būtu jādomā par atbildības palielināšanu tieši šiem vadītājiem."
Aizvien pieaug ātrumpārkāpēju un dzērājšoferu skaits, un pēdējos gadus šīs tendences, diemžēl, nemainās. Cīņā ar pārgalvīgajiem šoferiem Valsts policija gatavojas sodu paaugstināšanai.
"Piemēram, par ātruma pārsniegšan. Varētu būt priekšlikums soda palielināšanai ātruma pārkāpumam no 31 km/h, paredzot autovadītāja apliecības izmantošanas aizliegumu un šādu pašu priekšlikumu gatavojamies virzīt par agresīviem vadītājiem."
Negadījumu skaitu uz ceļiem ietekmē arī infrastruktūras stāvoklis. To, vai konkrētajā avārijā vainojams brauktuves tehniskais stāvoklis analizē uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi’.
"Kopumā 2021.gada laikā esam apsekojuši 82 šādas vietas. 17 gadījumos mēs esam konstatējuši šādus iespējamus infrastruktūras trūkumus. Mēs nevaram viennozīmīgi izdarīt secinājumu, ka ir vainīga infrastruktūra, bet tie ir bijuši gan apaugums, kas, iespējams, traucējis redzamību, gan ceļa zīmju novietojums."
Eksperti arī novērojuši – biežāk negadījumi notiek uz atjaunotiem ceļu posmiem, jo šoferi labu segumu saredz kā piemērotu vietu savu spēkratu izmēģināšanai. Tas par mudinot domāt par to, ka kopumā vairāk būtu jāpievēršas šoferu psiholoģiskajam stāvoklim.
"Es domāju, ka tā sakne varētu būt jau pašos sākumos. Pie B kategorijas autovadītāja ieguves, es domāju, ka tur speciālistiem vairāk jāpadomā par šiem psiholoģiskajiem testiem, kas varētu būt eksāmena jautājumos."
Par šoferu psiholoģiskajiem testiem ekspertiem sīkāku komentāru gan nebija, taču Valsts policija sola jau šogad pastiprināt dronu izmantošanu pārkāpēju ķeršanā, kā arī ieviest vidējā ātruma radarus, kas apliecinājuši savu efektivitāti, jo posmos, kur tie bija ieviesti, ceļu satiksmes negadījumu nebija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
