Prezentē Rīgas Centrāltirgus desmit gadu attīstības plānu, un tas ir vērienīgs

Rīgas Centrāltirgus jau kopš tā izveidošanas 1930. gadā ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā. Tuvojoties tirgus simtgadei, aktualizējas jautājums, kā, mainoties iepirkšanās paradumiem un prasībām pret pilsētvidi, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirgus funkcionalitāti.

Tirgus ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un daļa no Rīgas kultūrvēsturiskā centra – UNESCO pasaules mantojuma. Tā kopējā platība ir 10 hektāri.

"Mēs esam arī lielākais segto paviljonu tirgus ar 30 tūkstošiem kvadrātmetru, kas ir divos līmeņos. Kad es šādus ciparus saucu Eiropā, parasti man netic. Mēs absolūti neesam provinciāli šajā ziņā un ar to mums būtu jālepojas. Mums ir jābūt daļai no tās tirgus kustības, kas šobrīd Eiropā un pasaulē ir," saka SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Centrāltirgus teritorija gan ir ļoti sadrumstalota tās īpašnieku ziņā. Vēsturiskie paviljoni un lielākā daļa teritorijas ap to pieder pašvaldībai, atsevišķi spīķeri jeb vēsturiskās preču noliktavas ir "Rīgas Namu" īpašumā, savukārt pārējā teritorija lielā mērā pieder privātiem īpašniekiem. Tāpat maza daļa pieder arī valstij. Vienoties visiem kopā, kā šo koncepciju attīstīt, būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet pirmie soļi ir sperti un kopā ar arhitektiem izstrādāts attīstības plāns – to tālāk prezentēs Rīgas domei.

SIA "Wealth.Investments" partneris Auseklis Sarkans norāda: "Nākamajā darba etapā sadala visu teritoriju mazākos blokos un par katru bloku taisa jau arhitektūras projektus, pēc kā tad seko attiecīgi ieguldījumi, remonti, pārveidošanas. Mums plānā 10 gadu griezumā ievietots, ka apmēram septiņos, astoņos gados var to visu izdarīt, ja iet pavisam ātri, iespējams, piecos, sešos."

Tomēr ticamākais, ka attīstības process noritēs lēnāk, jo viss atkarīgs no tā, cik liels finansējums pieejams. Plāni ir vērienīgi – tirdzniecības zonu, publisko ārtelpu, teritorijas labiekārtošana un godīgs sadalījums starp tirdzniecības, pakalpojumu, biroju, tūrisma un kultūras objektu funkcijām, plāns ir lielajā tirgus teritorijā integrēt arī sportu.

"Ghetto Games" dibinātājs Raimonds Elbakjans pauž: "Pēc būtības tikai attīstot šo vietu, var kaut kas mainīties. Gaļas paviljons ir fantastiska vieta. Latvijā ir vieni no labākajiem skeitparka būvētājiem pasaulē. Tās ir kompānijas, kuras strādā pasaulē. Un es tomēr gribētu, lai mēs atstājam šeit vietu jaunietim. Šeit nav stāsts par "Ghetto games" Centrāltirgū, šeit ir pilnīgi cits koncepts. Es vienkārši esmu par to, lai tas šeit būtu. Tas nav stāsts, ka Elbakjans to operēs, Elbakjans turpinās nodarboties ar "Ghetto Games", bet es šeit gribētu redzēt aktīvus, jaunus, dzīvus cilvēkus."

Savukārt Sarkans bilst: "Mēs arī paredzējām teritorijā arī āra sporta laukumus, kam ir jābūt, tad ir diskusija par iekštelpu sporta infrastruktūru. Tā funkcija esošajam, atsevišķajam gaļas paviljonam, tur, es domāju, vēl ir pietiekami daudz diskusijas. Kā Raimonds minēja, tur platība ir liela, liela ēka, augsts līmenis iekšā līdz griestiem, iespējams, tas ir jādala un ir divu, trīs funkciju aizpildījums, nevis viens."

Centrāltirgus attīstības plāna stadijā vēl nav veikta precīza budžetēšana, tomēr ir aplēses – un kopējie ieguldījumi pagaidām mērāmi vismaz 44 miljonos eiro.