Problēmas enerģētikā uzjundī diskusijas par iespēju kurināt kūdru
Politiskajā līmenī arvien aktuālās kļūst diskusijas, ka atkal mūsu enerģētikas sektorā varētu izmantot mūsu pašu kurināmo – kūdru.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī runas par atteikšanos no agresīvā Austrumu kaimiņa energoresursiem uzņēma pavisam citu tempu un skaļumu. Pirmkārt jau, lai nefinansētu nežēlīgo Kremļa kara mašīnu, otrkārt, pastāv risks, ka gāzes krānu aizslēdz pati Maskava.
"Jāpāriet uz mums pieejamiem resursiem, kas ir mums vistuvāk un nav apdraudēti ne no piegāžu ķēžu izmaiņām, ne no globālajiem procesiem. Šķelda, arī kūdra, kas šobrīd netiek novērtēta, varētu tikt izmantota tuvākajā laikā."
Tieši kūdra un tās potenciālā loma enerģētikā kļūst par arvien aktuālāku jautājumu. Ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram, Somijā, kas grasās izvērst šā resursa ieguvi, lai aizstātu krievu šķeldu.
Iespēja izmantot kūdru par kurināmo Latvijā nav nekādas jaunatklājums. Agrāk tā pat bija ierasta prakse. Arī "Latvenergo" Rīgas pirmajā termoelektrocentrālē savulaik par kurināmo izmantoja tieši kūdru – līdz to aizstāja ar dabasgāzi.
Tas lielā mērā bija kūdras kā siltumavota ēras noriets. To joprojām iegūst dārzkopībai un lauksaimniecībai, tai skaitā eksportam lielos apmēros, savukārt dziļāk esošo enerģētisko kūdru Latvijā izmanto atsevišķas vietās vien.
Principā parastās malkas krāsnīs kūdras briketes joprojām var izmantot, taču nav pārliecības, cik veiksmīgi kūdru pretim ņemtu modernāki katli.
Rīgas Tehniskajā universitātē brīdina, ka tagad apkurē plaši pāriet uz tikai kūdras kurināšanu katlumājās prāta darbs nebūtu. Gan tas nav tas tīrākais degmateriāls un būtu jāpērk emisiju kvotas, gan tas prasītu infrastruktūras pielāgojumus.
"Svarīgi saprast, kādas sekas tam būs, tagad ieguldot lielus līdzekļus un adaptējot katlus kūdrai. Un pēc maza brītiņa, kad saule un vējš būs ienākuši Latvijā un viss sakārtosies, ko mēs darīsim ar tiem katliem un tiem ieguldījumiem? Norakstīsim?"
Institūta direktore gan saredz potenciālu kūdru izmantot par piejaukumu šķeldai. Šo risinājumu mēģina kompānija "Gren" savā koģenerācijas stacijā Jelgavā komplektā ar attīrīšanas iekārtām. Metode gan neesot vēl līdz galam izpētīta, tai skaitā par katlumāju iespējām.
Tieši par šādu piejaukuma risinājumu runā arī paši kūdrinieki. Uzņēmumā "Laflora" šo resursu zīmīgi sauc par zemes malku.
"Mēs tagad kā ļoti lielu jaunumu atceramies kā enerģētisko resursu. Kūdrai ir ļoti sena un ilga vēsture tieši attiecībā uz kurināšanu. Pamostoties 24. februāra rītā, mēs ļoti labi sapratām, ka pasaule ir mainījusies."
Uzņēmuma vadītājs min, ka kūdras atgriešanai apritē nepieciešama arī politiskā griba un lēmumi, piemēram, palielināt atļauto kūdras piejaukumu kurināmajai šķeldai līdz 30%.
"Krievija līdz šim ir darījusi visu iespējamo, lai uz šīs gāzes adatas visus uzsēdinātu. Vācijas piemērs ir ļoti pamācošs. Vēl līdz šai dienai visi šie cilvēki, kas bija klāt, lai veidotu šo atkarību, viņi joprojām ir avenscēnā. Mēs viņus redzam. Jāpieņem lēmumi, lai kūdra atkal tiktu reabilitēta, lai tā atkal būtu kā enerģētiskais resurss, formulējot tā kā lēni atjaunīgu vietējo, tradicionālu resurss."
Par enerģētiku atbildīgajā Ekonomikas ministrijā norāda, ka patlaban kūdras potenciāls un iespēja plašākai izmantošanai tiek vērtēta ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības līmenī un darbs turpinās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
