Problēmbērni: atbildīgās iestādes nereti risinājums sāk meklēt vien tad, kad jau jācīnās ar sekām

Valsts kontroles secinājumi pēc revīzijas par atbalstu bērniem ar uzvedības problēmām Latvijā ir skarbi. Lai gan pēdējos gados visas atbildīgās institūcijas sacījušas, ka ir nepieciešams pamanīt un strādāt ar bērniem, kuriem ir šādas problēmas, revidenti secina – joprojām darbs drīzāk ir tikai formāls.

Pēc revidentu aplēsēm 2020. gadā Latvijā bija vismaz 10 tūkstoši bērnu ar uzvedības problēmām. Valsts kontroles ieskatā gan tā ir tikai aisberga redzamā daļa – vēl vairāk nekā 36 000 bērnu un jauniešu bija uzvedības problēmu iestāšanās risks.

Tātad vairāk nekā 10% skolas vecuma bērnu un jauniešu jau ir vai tos varētu skart uzvedības problēmas. Tai pat laikā Valsts kontrolieri atklājuši – atbildīgās institūcijas lielākoties zina tikai par nelielu daļu problēmbērnu.

"Pašvaldības, kurām ir pienākums veikt sociālās vides izpēti, nezina, cik viņiem ir bērnu un ģimeņu, kuriem ir kaut kādas vajadzības pēc atbalsta, lai viņi varētu iekļauties sabiedrībā, skolā utt.," saka Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Revidenti arī secinājuši, bieži vien jelkāds darbs ar jauniešiem sākās vien tad, kad tie jau nonākuši sociālo dienestu vai pat tiesībsargājoši iestāžu redzeslokā.

"Mēs nestrādājam Latvijā agrīni, un tā profilakse īstenībā ir tajā brīdī, kad bērns jau ir izdarījis likuma pārkāpumu. Otra lieta, ka darbs agrīni nozīmē meklēt cēloņus, kas liek bērnam uzvesties tā, kā viņš uzvedās. Un darbs uz cēloņiem nenotiek, fokuss ir uz pārkāpumu," saka Valsts kontroles pārstāve.

Taču arī tad, kad bērns vai jaunietis jau apzināts, reti kura pašvaldība spēj sniegt tam atbalstu. Daudzi speciālisti ir tikai Rīgā, citviet šo nišu aizpilda Pusaudžu resursu centri, kuri sākotnēji izveidoti par ziedotāju naudu, bet daudzviet speciālistu nav vispār.

Pedagoģe un bērnu uzvedības eksperte Līga Bērziņa uzsver – šo bērnu pamanīšanā biežāk jāiesaistās skolām, kuras diemžēl ne vienmēr reaģē uz pirmajiem signāliem: "Šajā brīdī pretī uzvedības problēmām mēs redzam grūtības pedagogiem adekvāti reaģēt, un tas, ko mēs saskaramies bērnudārzos, ka nereti šo grūtību gadījuma, soda bērnu. Attiecīgi šie bērni nesaņem atbilstošu atbalstu un attiecīgi šīs uzvedības problēmas paaugstinās un tad mums kaut kādā brīdī jau jāsāk runāt par diagnozi."

Labklājības ministrija tikmēr uzsver, Valsts kontrole vēlreiz aktualizējusi problēmas, kas arī tai bija zināmas. Plāns situāciju uzlabot ir vairākos virzienos, tostarp stiprinot pašvaldības un skolas, kur bērniem un jauniešiem var palīdzēt agrīni.

"Prevenciju mēs tieši saskatām, lai vieglāk un ērtāk varētu konstatēt problēmas tajā vidē,  kur viņi ir. Tās ir pirmsskolas izglītības iestādes, arī skolas, atbalsts gan skolotājiem, gan atbalsta personālam. Skaidrs, ka ir jāiegulda arī sociālo darbinieku kompetencē, prasmēs, lai strādā jau ar grūtākiem gadījumiem," saka Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Valsts kontrole Labklājības ministrijai, kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei bērnu tiesību aizsardzības jomā, kopumā revīzijā ir sniegusi 14 ieteikumus. To ieviešanas termiņš noteikts līdz 2026. gada februārim.