Pustukši skolu gaiteņi un klases: pedagogu streika dēļ mācību process ietekmēts teju visās Latvijas izglītības iestādēs

Jauno Līderu vidusskolā Līgatnē ikdienā mācās 160 skolēnu. Šajā pirmdienā te valda klusums. Klases un gaiteņi ir tukši, ēdamzālē izliktas porcijas sešiem skolēniem – tieši tik maz audzēkņu šodien aizvada klātienes mācības.

Skolā ieradušies tikai tie divpadsmitie, kuri padziļināti apgūst sociālās zinības. Stundas viņiem notiek, jo skolotājs Mārtiņš Šteins streikā nepiedalās. Taču ne tādēļ, ka akciju neatbalsta – esot pārāk liela atbildība par skolēniem, kuriem tuvojas noslēguma darbi.

"Galvenais iemesls, kāpēc es nestreikoju, ir tas, ka man pēc trim nedēļām ir eksāmens sociālo zinātņu kursā. Un man jau izkrīt nākamā pirmdiena šajā kursā, līdz ar to man palikušas tikai trīs dienas, lai atkārtotu to, ko esam mācījušies trīs gadu garumā," saka skolotājs.

Un, ņemot vērā, ka Šteins ir viens no retajiem skolotājiem, kurš turpmākās dienas būs darbā – viņam jāizpalīdz arī streikojošajiem kolēģiem: "Skolotāja Liene, kura streiko man raksta: "Mārtiņ, tu esi tāds diezgan čakls un izpalīdzīgs. Vari, lūdzu, 305. telpā ieiet un divas kastes ar zirņiem apliet. Lejkanna ir uz skapīša pie loga." Tad jāiet apliet."

Arī Siguldas pilsētas vidusskolā pirmdien skolas zvans attiecas tikai uz dažām klasēm. 70% pedagogu šeit streiko. Teju 30 klašu grupām mācības nenotiek vispār.

"Šodien mums ļoti dažādi notiek mācības. Ir klases, kuras strādā klātienē, tās ir 12. klases, no vidusskolas dažas klases, bet sākumskolā ir klases, kur notiek tikai dažas stundas un tās notiek attālināti," norāda Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode.

Stundas notiek, ja pedagogs nestreiko. Tā, piemēram, mācību ekskursiju 10. klasēm šodien organizēja vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotājs Mārtiņš Kaļva. Viņš saka – streiks bijusi laba iespēja, kā šādu izzinošo izbraucienu noorganizēt. Pats streikā nepiedaloties, jo nesaredz jēgu. Arī solītā alga –  8,5 eiro stundā – nav motivējoši, lai cīnītos.

"Personīgi es tam neredzu jēgu, jo tās prasības ir minimālas. Un pēc būtības mēs īsti neko neiegūstam. Kāpēc 8,5 eiro, tas nav īsti saprotams. Un tam nav īsti reāla ieguvuma mums šobrīd. Līdz ar to tām prasībām bija jābūt lielākām, kas mūs pietuvina kaimiņiem," saka skolotājs.

Tomēr ne visās skolas pirmdien mācību process streika dēļ ir ietekmēts. Piemēram, Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā, visi pedagogi ir darbā. Skolā gan saka, tie citus kolēģus pilnībā atbalsta, taču nolemts nestreikot, jo skolotāji nevarot atļauties trīs dienas nestrādāt.

"Sirdī mēs esam ar viņiem, bet šobrīd mēs strādājam ļoti vienkārša iemesla dēļ, neviens mūsu skolotājs nav arodbiedrības biedrs. Un tad, ja mums ir jāizvēlas – vai nu mēs šīs trīs dienas strādājam un saņemam atalgojumu, vai nesaņemam, tad skolotāja alga nav tik liela, lai skolotājs varētu atļauties šīs trīs dienas nesaņemt atalgojumu. Un tāda ir šī lietas būtība, kāpēc mūsu skolā skolotāji nestreiko," norāda Augšlīgatnes Jaunās sākumskolas direktore Sanita Ungura.

Lai gan kopumā streikā dalību pieteikuši teju 20 tūkstošu skolotāju, to skaits nav vienāds katru no trim paredzētajām streika dienām. Skolās tādēļ norāda – skolēniem un vecākiem ir jāseko līdzi stundu izmaiņām, jo tās katru streika dienu var būt atšķirīgas.