Ražīgajā sēņu gadā sēņotājus priecē arī saulsardzenes un dižsardzenes

Sēņu mednieku sociālo tīklu forumos bildes ar dižsardzenēm un saulsardzenēm ir tiešām daudz. Taču citiem sēņotājiem atrast dižsardzeni nav bijis vienkārši.

"Es viņas "medīju" jau divas sezonas, un beidzot tas izdevās, laime pilnīga," stāsta kāda sēņotāja.

Ineta pēc ilgas meklēšanas dižsardzenes atrada mežā, kas ir ceļā uz Stelpi. Viņai gadījās patiešām dižas sēnes, tāpēc Ineta tās sagrieza mazākos gabalos un dod priekšroku dižsardzeņu cepšanai: "Viņa ir ļoti liela, es griežu četrās daļās, lai vairāk no visām pusēm tiek oliņa ar sāli, lai garša labāka. Labāk, lai ir mazos gabalos, nevis, kad viss lielais gabals apcepts kopā."

"Man Tukuma pusē ir bieži sastopamas, jebkurā mežā, kur braucu baravikas griezt, būs vienmēr saulsardzeņu bariņš," atklāj sēņotājs Jānis.

Jānis norāda, ka Tukuma apkaimē dižsardzeņu netrūkst. Ierasti šīs lielās cepures tiek ņemtas, tā teikt, pa ceļam, kad gadās pa rokai, lasot citas sēnes. Jānim dižsardzenes labi garšo bez apstrādes, tās liekot uz sviestmaizes: "Tas ir tāds jau ierasts veids un tradīcija, bet uz sviestmaizes var improvizēt. Var pielikt avokado klāt sviesta vietā, brīva izvēle."

Mikoloģe Inita Dāniele uzsver, ka, lasot dižsardzenes, uz slaveno riekstu smaržu paļauties nav droši: "Šī nav vienīgā sēne, kas smaržo vai garšo pēc riekstiem. Arī pasaules indīgākā sēne garšojot pēc riekstiem, neesmu, protams, mēģinājusi."

Droša pazīme slēpjas dižsardzeņu gredzentiņā. Atšķirībā no indīgām sēnēm dižsardzenēm gredzentiņš brīvi kustas, griežas ap kātiņu, tas nav pieaudzis. Tad varat droši ēst, kaut vai jēlas dižsardzenes.

Tās lielās ir dižsardzenes, savukārt saulsardzenes ir mazākas un nav tik smaržīgas. Taču tas, protams, ir gaumes jautājums.