Restorānu biedrība: Daudzi uzņēmumi šoziem savas durvis slēgs
Izmaksas un rēķini pieaug, bet apgrozījums krītas. Restorāni un bāri satraucas, vai spēs šo ziemu pārdzīvot.
Titulētā šefpavāra Raimonda Zommera restorānam "Entresol" jau novembrī gāzes rēķins sasniedza rekordu – gandrīz 5000 eiro. Uzņēmums jau sācis kalkulēt, cik apkure varētu izmaksāt decembrī – redzētais neiepriecina.
"Skaidrs, ka restorāns nevar pastāvēt nerēķinot, un te ir tāda drusku bēdu ieleja. Tas sadārdzinājums ir 11 reizes. Decembrī šobrīd plānojas ap 7000-7500 eiro par gāzi, tajā pašā laikā man bija 700 eiro apmēram pirms gada."
Restorānu šobrīd apkurina tikai ar gāzi. Telpas nav diži lielākas par privātmāju. Atbalsts uzņēmumam gan pienākas tikai par elektrību, kamēr gāzes izmaksas pilnībā jāsedz pašam. Tādēļ Zommers apsver no gāzes atteikties. Telpas sildīšot ar elektriskajiem sildītājiem.
"Paldies Dievam, man ir elektrības jaudas, tāpēc es varbūt šobrīd pāriešu uz elektrības kurināmo, jo citu opciju mums nav. Pieļauju, ka 7000 tad es neiztērēšu. Tā jau ir peļņas sadaļa, kas jānomaksā. Lai septiņus tūkstošus nopelnītu, mums vajag apgrozījumu, kas ir vismaz 50-60 tūkstoši. Mums jau tā tas apgrozījums, kāds ir, tāds ir. Tas krasi nepalielinās gadu no gada."
Arī Vecrīgā šoziem ir daudz klusāka, nekā cerēts, neslēpj Latvijas bāru asociācijā. Lai gan naktsdzīve pilnībā neesot apstājusies, kā krogi, tā naktsklubi izjūt, ka cilvēki taupa, arī atsakoties no izklaidēm ārpus mājas.
Oskars Ikstens, naktskluba "Pūce, klubs naktī" līdzīpašnieks un Bāru asociācijas valdes loceklis, stāsta, ka apgrozījums krities faktiski visā nozarē. Izteikti samazinājies vietējās publikas apmeklējums. Savukārt tie, kuri turpina klubos vai bāros izklaidēties, tagad lūkojas pēc dzērieniem no apakšējiem plauktiem.
"Ja atnāk, tā alkohola izvēle ir lētāks alkohols. Varbūt arī mazāk izklaidēties, mazāk laika pavadīt. Un tas ir tieši jūtams vietējā publikā. Un cilvēki ļoti nāk uz akcijām, ja ir laimīgās stundas, redzami cilvēki nāk vairāk."
Mazā apmeklējuma dēļ šoziem daudzi krogi lēmuši atteikties arī no virtuves, jo pie šīm energocenām to uzturēt vairs neatmaksājas. Tāpat iestādes samazina darba laiku un spiestas optimizēt arī kolektīvus.
"Tā kā cilvēku ir mazāk, apgrozījums ir mazāks, arī mazāk jāapkalpo, vienkārši tiek samazināts darbinieku skaits. Un to mēs izteikti redzam, ja pavasarī bija bārmeņu un viesmīļu trūkums, tagad jau cilvēki aktīvāk meklē darbu."
Arī Restorānu biedrībā pauž, – šobrīd noskaņojums nozarē nav no labākajiem. Šobrīd virs ūdens vēl turas tiem uzņēmumi, kuriem bijis lielāks drošības spilvens. Citi gan jau savas ēstuves lēmuši slēgt vai to apsver, jo baidās ieslīgt parādos.
"Ar vairākiem uzņēmumiem esmu runājis, kuri apsver domāt, vai janvārī vispār atvērt durvis pēc Jaungada pasākumiem, vai to nedarīt. Tā kā izaicinājumi, kas saistīti gan ar inflāciju, gan energoresursu cenām bagāts laiks."
Par nozari un atbalstu uzņēmējiem atbildīgā Ekonomikas ministrija laiku intervijai šodien neatrada. Rakstveidā gan tā vēlreiz apliecināja – ēdināšanas uzņēmumi šoziem kvalificējas tikai elektroenerģijas sadārdzinājuma atbalstam. Savukārt gāzes rēķini šiem uzņēmumiem jāspēj nomaksāt pašiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
