Rīgā vēl nav skaidra mehānisma patvertņu izveidei, taču ir lietas, ko iedzīvotāji var darīt jau tagad

Ugunsgrēki, vētras, lietusgāzes – šīs ir tikai dažas no situācijām, kurās kaimiņi var sniegt viens otram palīdzību.

"Tā sajūta, ka jūties kā mājās, rodas no tā, ka pazīsti savus kaimiņus. Māju sajūta neveidojas no dzīvokļa, bet no kopības sajūtas," intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" teica "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Arī Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes pārstāvis Mārtiņš Sirmais norāda, ka spēcīga kaimiņu kopiena ir būtisks pamats vienotai rīcībai krīzēs.

Aktuāls jautājums ir patvertnes daudzdzīvokļu māju pagrabos. Šobrīd galvaspilsētā izdoti saistošie noteikumi, kuros paredzēts atbalsts daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem patvertņu izveidošanai, tomēr vēl nepieciešams izstrādāt skaidru mehānismu, lai šo procesu realizētu.

"Kamēr mehānisms un iekšēja kārtība nav izstrādāta, vēl nespējam uzsākt šo procesu," piebilda Rīgas domes pārstāvis.

Lasi arī: Trīs mēnešu laikā Rīgā nav izveidota neviena jauna pašvaldības patvertne

Vienlaikus viņš uzsver, ka patvertnes ierīkošana mājas pagrabā nav viena dzīvokļa īpašnieka lēmums. "Bieži vien pagrabs ir kopīpašums. Jāsāk ar to, ka mājas iedzīvotājiem pašiem jāvienojas, ka viņi vēlas kaut ko darīt šajā pagrabā. Man personīgi nav zināms neviens normatīvais akts, kas liegtu iedzīvotājiem savā kopīpašumā atbrīvot savu pagrabu," teica Rīgas domes pārstāvis.