Šobrīd atbildīgās amatpersonas mēģina skaidrot, kā uzņēmuma vadībā varēja nonākt cilvēki ar apšaubāmu reputāciju.
Pērn pēkšņi nomainītā "Rīgas satiksmes" padome gada pirmspēdējā dienā iecēla jaunu valdi, kuras sastāvā, par spīti apšaubītai reputācijai, iecelts Emīls Jakrins un Elīna Epalte-Drulle. Abi uzņēmumā darbojās laikā, kad Leona Bemhena vadītā valde atkāpās pēc korupcijas skandāla.
Skarbi uz izmaiņām reaģējis kreditors – "SEB banka" – tai radušās bažas par uzņēmuma pārvaldību un attiecīgi risku lēmumu caurspīdīgumam. Reaģējot uz to, situāciju kritizē arī "Rīgas satiksmes" jaunais kapitāldaļu turētājs, kuram ir aizdomas, ka uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Druvis Kleins vienpersoniski un sasteigti lēmis par valdes iecelšanu.
Lēmums iecelt valdi bija jāpieņem konkursa komisijai vai padomei. Kā īsti bijis – pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs gaida valdes vēlēšanu procesa dokumentus.
"Zinu, ka tie vēl nav parakstīti nemaz, tiek piedāvāti dažādi grozījumi, labojumi, apmēram pielāgojot situāciju, manuprāt, vēlamajam," norāda Radzevičs.
Vaicāts, vai šī situācija būs pieņemama ar salabotiem dokumentiem, viņš atbild: "Nu, redzēsim, jo to atkal atbildību uzņemsies tie cilvēki, kuri parakstīs šos dokumentus."
Līdz darba dienas beigām dokumenti nebija saņemti. Radzevičs gaidīs līdz pirmdienas pēcpusdienā un tad prasīs oficiālu paskaidrojumu par situāciju. Ja izrādīsies, ka Kleins rupji pārkāpis savas pilnvaras, varētu tikt skatīta viņa atbilstība amatam. "Rīgas satiksmes" jaunievēlētā valdes priekšsēdētāja Džina Innusa uzskata, – ja apstiprināsies, ka uzņēmuma valdē, pārkāpjot procedūras, apzināti ieceltas konkrētas personas ar apšaubītu reputāciju, tām būtu jāvērtē, vai saglabāt amatus.
"Ja cilvēks rīkojas godprātīgi, es vismaz tā darītu, ka izskatītu jautājumu, ko es šeit daru un kāpēc es šeit esmu, jo tas kaitē ne tikai viņam pašam, bet arī uzņēmumam kopumā," saka Innusa.
Tikmēr labas pārvaldības eksperts atgādina, ka jaunajai valdei jāvērtē arī iepriekšējās korupcijas skandālos ierautās valdes juridiskā atbildība.
"Ja valdē nokļūst cilvēki, kas ir bijuši tajā laikā, kad šī krīze notika, acīmredzot šis nav tikai tāds politisks solis, bet ir arī citi mērķi, apšaubāmi mērķi, ko ar šo lēmumu mēģina izpildīt," skaidro Baltijas korporatīvās pārvaldes institūta vadītājs Andris Grafs.
Saceltā ažiotāža apgrūtina uzņēmuma normālu darbību.
"Tas nekas, mēs tiksim galā," Innusa apņēmusies strādāt, lai reputācijas riski nepadarīt uzņēmumu par situācijas ķīlnieku. Sekas kreditoru dusmām var būt finansiāli smagas visiem Latvijas iedzīvotājiem, ja banka izskatīs iespēju uzteikt sadarbību. Piemēram, "SEB banka" vien aizdevusi 70 miljonus eiro. Eksperti min, ka vēl banka var prasīt papildu garantijas uzņēmuma kapitāldaļu turētājam, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar uzņēmuma finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Par to, kad un kādi lēmumi var tikt pieņemti, bankas vēl neatklāj.
"Nevaram izslēgt, ka kreditori prasīs atmaksāt šos līdzekļus. Un kas notiek tad – attiecīgi uzņēmums bankrotē, un saistības pāriet uz Rīgu. Ja Rīga nevar tās izpildīt, tas pāriet uz valsti," bilst Grafs.
Notiekošais vēlreiz apliecinot esošās Rīgas dome nespēju funkcionēt kvalitatīvi, norāda pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), taču viņu pārsteidz tas, cik ātri domniekiem aizmirsušās problēmas, ko pirms gada radīja korupcijas skandāli.
Pūce norāda: "Cik nopietnām problēmām tuvu faktiski uzņēmums bija gada pirmajā pusē, kad uzņēmums tika vadīts no nedēļas uz nedēļu, vai izputēs vai spēs pastāvēt. Kad bija nopietnas bažas par to, vai netiks atprasīti vairāki simti miljoni aizņēmumos, kāpēc pagāja tikai pusgads, un Rīgas domes valdošā koalīcija tomēr izlēma, ka pienācis laiks tādā ziņā riskēt ar uzņēmuma reputāciju?"
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
