"Ievērojams progress," – tā otrdien, apsekojot žoga būvniecības darbus, uz Latvijas un Krievijas robežas, netālu no Grebņevas, secināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Šobrīd gan izdevies izbūvēt tikai pusi vajadzīgā garuma – 280 kilometriem. Robežsardzes priekšnieks saka, ka žogs dod lielāku drošības sajūtu arī personālam un pasargā valsti no nelegālajiem imigrantiem. Provokācijas uz Latvijas austrumu robežas šovasar varētu pieaugt.
Brienot caur stigas saceltajiem putekļiem, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apsekoja, kā rit žoga būvniecība uz Latvijas un Krievijas robežas pie Grebņevas. Patlaban uz austrumu robežas kopumā izbūvēti 130 kilometri žoga, kas ir tikai puse kopējā apjoma – 280 kilometriem.
Būvdarbi visas robežas garumā norit sešos posmos, dienā tiek izbūvēti aptuveni 300 metru.
"Mēs redzam iespaidīgu progresu, šobrīd ir izdarīts viss maksimālais, lai pirmā būvniecības kārta virzītos uz priekšu. Jā, tas prasa laiku, praktiskus un juridiskus risinājums," teica Rinkēvičs.
Valsts austrumu robežas stiprināšana ir viena no valdības prioritātēm, ņemot vērā nelegālo migrantu plūsmu no Krievijas un Baltkrievijas, kas īpaši pastiprinājusies kopš Krievijas kara Ukrainā. Turklāt vasarā nelegālo robežas šķērsotāju skaits pieaug, šonakt bijuši 16 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Latvijā, bet vēl citā diennaktī – 70. Ņemot vērā migrācijas spiedienu uz Latvijas robežām, robežsardze pastiprinājusi arī savu ekipējumu, patruļās dodoties ar triecienšautenēm.
"Mēs gatavojamies tam, ka provokācijas varētu pieaugt. Ir bijuši gadījumi, kad ir notikuši uzbrukumi robežsargiem no migrantu puses, un ir nācies lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai šos uzbrucējus savaldītu. (..) Šī infrastruktūra un šis žogs, kas tiek būvēts, dod daudz lielāku drošības sajūtu, jo, kā jūs redzat, žogs ir ļoti blīvs un nekādus priekšmetus caur to nevar izmest," norādīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Žoga būvniecībā iesaistījušies arī Nacionālie bruņotie spēki, viņiem uzticēts 20 kilometru garš posms, tā izbūvi veic 80 karavīri un arī zemessargi.
Vairāk nekā pusi posma Latvijas armija jau izbūvējusi.
"Zemessargiem tas ir brīvprātīgi, redzot grafiku, piesakās brīvprātīgi un brauc strādāt uz robežu. Karavīriem tas ir uzdevums, un viņi izpilda komandiera uzdevumus. Mēs esam lepni, ka mēs arī savu pienesumu šeit varam dot valsts kopējai aizsardzībai," norāda NBS Apvienotā štāba priekšnieka rīcības virsnieks Andris Rieksts.
Vaicāts, vai pieteiksies uz vēl kādu posmu, viņš atbild: "Nē, par to vēl pagaidām nav plānots, jo mums nākamie uzdevumi ir skatīties uz pretmobilitātes uzdevumu izpildi šeit. Tā kā mums ir pakārtotie uzdevumi nākotnē, kur mēs bruņotos spēkus izmantosim."
Nākamais būtiskais solis uz austrumu robežas ir stiprināt arī militāro aizsardzību.
"Te ir jāveido militārā infrastruktūra, un tas ir nākamais darbs, tas nav tikai stāsts par robežas apsardzību, tas ir arī stāsts par aizsardzību. Latvija un austrumu pierobeža ir NATO un ES teritorija, nav nekādu šaubu, ka jebkādu kataklizmu gadījumā atbalsts no sabiedrotajiem būs pirmajā sekundē," bilda prezidents.
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs vairāk nekā 300 miljonus eiro. Otrdien valdība šim mērķim piešķīra vēl 10 miljonus.
