Saeima dod zaļo gaismu "okupācijas staba" nojaukšanai Pārdaugavā

Grozījumi likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" aptur "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību. Šis pants noteic, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.

13. panta darbība apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Koalīcijas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) debatēs pauda cerību, ka deputāti saglabās vienotību, arī lemjot par turpmākajiem soļiem, tostarp par "Pārdaugavas staba" demontāžu. "Ceru, ka nebūs minstināšanās un vilcināšanās attiecībā uz lēmumu par pieminekļa nojaukšanu," sacīja deputāts.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka lielai daļai sabiedrības Pārdaugavas piemineklis vienmēr ir saistījies ar Latvijas okupāciju, nevis uzvaru: "Esam sadzīvojuši ar šo pieminekli ilgus gadus. Ir bijušas sabiedriskas iniciatīvas par tā nojaukšanu, bijušas arī diskusijas Saeimā. Bet vienmēr šķērslis bijis šis 13. pants."

"Šodien beidzot būs tā diena, kad tiks dota zaļā gaisma šā pieminekļa nojaukšanai," debatēs uzsvēra deputāts. Viņš atgādināja, ka kritušo karavīru piemiņas vietas Latvijā saglabājas.

Koalīcijā neietilpstošās ZZS politiķis mudināja arī valdību nopietnāk attiekties pret drošības jautājumiem un provokācijām valstī. Atskatoties uz 9. un 10. maija norisēm, deputāta vērtējumā, valdība nav tikusi galā ar situāciju. Šodienas "lēmumam būs sekas un valdībai jābūt gatavai ar tām tikt galā", piebilda deputāts.

Parlamentārietis Jānis Dombrava (NA) debatēs atgādināja, ka agrāk cilvēki, kuri mudinājuši uz Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanu, tikuši "kušināti" un saukti par "radikāļiem". Viņš pauda gandarījumu, ka tagad situācija krasi mainījusies.

NA politiķis pauda, ka Latvijai bija pamats šādu lēmumu pieņemt jau 2014. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, vai pat 2008. gadā, kad tā iebruka Gruzijā. "Atmošanās ir notikusi. Ceru, ka turpmāk varēsim pieņemt vēl izlēmīgākus lēmumus, kas saistīti ar nacionālo drošību," pauda politiķis.

Deputāte Jūlija Stepaņenko lēmumu par 13.panta apturēšanu un tam sekojošu Pārdaugavas pieminekļa demontāžu nosauca par "velnišķīgu plānu". Viņasprāt, šis lēmums sēj naidu sabiedrībā. "Tas sašķels sabiedrību un var izraisīt vēl nebijušas negācijas sabiedrībā," brīdināja politiķe.

"Mēs izturēsim jūsu ārprātu," savu vēlētāju vārdā Stepaņenko sacīja deputātiem, kuri pauž atbalstu Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanai.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs par 13.panta darbības apturēšanu situāciju salīdzināja ar senākiem laikiem, kad cilvēki piesauca elkus, dievus, nesa upurus, veidoja svētvietas un lika ziedus. "Ja tas nelīdzēja, tās vietas grāva," norādīja politiķis, norādot, ka tas notiek arī šodien.

"Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds piemineklis būtu izraisījis karu vai kādu krīzi. Visu dara cilvēks," sacīja Dolgopolovs.

Politiķis atzina, ka ģeopolitiskā situācija ir kardināli mainījusies, tai skaitā, pasaule atrodoties nepieredzētas ekonomiskās krīzes sākumā. Tā rezultātā ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē augot neapmierinātība un spriedze. "Tas veido negatīvu emociju plūsmu, kas var sasniegt kritisko masu. Tas ir traki!" sacīja Dolgopolovs, piebilstot, ka tā veidojas revolucionāras situācijas.

Dolgopolovs uzsvēra, ka politiķu uzdevums šādās saspringtās situācijās ir saglabāt vēsu prātu, norādot, ka cīņa ar pieminekļiem par to neliecina: Viņš norādīja, ka lielākā problēma pasaulē ir "politiķu pelēcība": "Un tas ir traki, ja pelēcība kļūst agresīva. Dievs, pasargā Latviju no agresīvās pelēcības."

Deputāts Igors Pimenovs (S), kurš arī debatēs iestājās pret piedāvāto priekšlikumu, atzīmēja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un Latvijas atbrīvošana no hitleriešiem ir divi dažādi notikumi. Politiķis uzsvēra, ka Pārdaugavas piemineklis ir veltīts sarkanarmiešiem, kam nav sakara ar Krievijas armiju.

"Tas nav krievu un Krievijas piemineklis," sacīja politiķis, atgādinot, ka sarkanarmiešu rindās karojuši arī simts tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Priekšlikumus par Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanu viņš pretstatīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pozīcijai, kurš nenorobežojas no uzvaras pār nacismu.

Aldis Gobzems (KuK) debatēs uzsvēra, ka balsos par priekšlikumu, pēc balsojuma galīgajā lasījumā publiski skaidroja, ka nav balsojis, jo viņa balsošanas pults nav tehniskā kārtībā un "sitot pa pirkstiem".

Debatēs politiķis arī atzīmēja, ka nav jēgas pieņemt lēmumu, kura izpilde nesāksies jau rīt pulksten 8.00 no rīta, ar to domājot lēmumu par Uzvaras parka monumenta demontāžu.

Viņš pauda pārliecību, ka piemineklis netiks nojaukts šā Saeimas sasaukuma laikā. "Nemānīsim sevi un savus vēlētājus," sacīja Gobzems, "šis balsojums ir tikai politisko spēku priekšvēlēšanu kampaņas daļa, bet tam nav sakara ar pieminekļa nojaukšanas vai saglabāšanas faktu." Pēc vēlēšanām tikšot meklēts kāds "idiots", kas paveiks pieminekļa nojaukšanu.

Savukārt Jānis Iesalnieks (NA) uzsvēra, ka Saeimas ceturtdienas balsojums ir ļoti plats solis ceļā uz "okupekļa nojaukšanu". Politiķis atgādināja, ka savulaik par šādu soli Saeimā iestājies vien viņa pārstāvētais politiskais spēks, bet tagad pret to esot vienīgi "Vienotās Krievijas" filiāle" Latvijas parlamentā.

Parlamenta debatēs saistībā ar Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanu tika aktualizēts Latvijas iekšējās drošības jautājums, norādot, ka pastāv problēmas saistībā ar iekšlietu struktūrās strādājošo lojalitāti Latvijas Republikai.