"Sākums bija emocionāls." Ar simbolisku ugunskuru Doma laukumā piemin Barikādes
Aprit 34 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm. Toreiz tūkstošiem ļaužu no visas Latvijas plūda uz galvaspilsētu, vajadzības gadījumā gatavi stāties pretī omoniešiem. Lai gan daudziem šis laiks palicis atmiņā ar dziedāšanu pie ugunskuriem un milzīgu vienotību, šajās dienās arī izdzisa vairāku cilvēku dzīvība.
Turpat, kur pirms 34 gadiem ziemas spelgonī sildījās ar drosmes un neatkarības garu piepildītie barikāžu dalībnieki, pirmdien, 20. janvārī, valsts augstākās amatpersonas simboliski aizdedza piemiņas ugunskuru.
Doma laukumā tradicionāli pulcējas gan jaunieši, kas vēl apgūst Barikāžu atceres datumu nozīmīgumu, gan arī tie, kuri barikādes piedzīvojuši paši.
"Es arī esmu tā notikuma dalībnieks, toreiz studente – smērējām maizītes Kuģniecības muzejā, Doma laukumā bija punkts. Tas sākums patiešām tāds ļoti emocionāls, un, var teikt, ar tādu pozitīvu cīņassparu, un daudz ir teikts – neviens jau ari nezināja, kā būs un kā varēja beigties."
Bijusī Latvijas Tautas frontes Melburnas nodaļas vadītāja Valda Liepiņa stāsta, ka tolaik bijusi Tautas frontes Austrālijas nodaļas priekšsēde. "Attiecībā uz baltiešiem mēs momentāni mobilizējāmies, sākās demonstrācijas pa visu Austrāliju – galvenajās pilsētās jau 13. janvārī. Tās turpinājās pēc traģiskajiem notikumiem, kad gāja bojā mūsu kinooperatori un citi," atminas Liepiņa.
Doma baznīcas pakājē šogad izvietots ne vien barikāžu muzeja busiņš, bet izstāde, kurā spraigie 91. gada notikumi atainoti plakātos. Turpat līdzās arī Ukrainas aizstāvjiem sagatavotie maskēšanās tīkli – kā atgādinājums tam, ka pat, ja laiki un desmitgades mainās, pāridarītājs palicis tas pats.
"Ko es redzu kā līdzību starp mūsu vēsturēm un mūsu nācijām – tas, ka mēs esam brīvi cilvēki. Mēs gribam dzīvot savā zemē un, neraugoties ne uz ko, spējam sevi pasargāt. Mums ir jāpiemin visi datumi, kuri atgādina mūsu jaunatnei, kāpēc mēs šeit esam un kas ir noticis."
Ar ziediem un svecītēm Bastejkalnā šodien apklātas arī piemiņas plāksnes, kurām daudzi ikdienas steigā varbūt paskrien garām. Tieši šeit 91. gada 20. janvārī omonieši nāvējoši ievainoja piecus cilvēkus.
"Šis projekts akmeņu novietošana bojāejas vai aptuvenajā vietā, tā ir mūsu Barikāžu biedrības iniciatīva. Bija liela pretestība, kā jūs te kanāla parkā liksiet akmeņus, kas tur nav bijuši. Beigās mums tas izdevās, un bija milzīgs gandarījums, ka tāda mūsu iniciatīva pārvērtās par tautas tradīciju."
Tautas frontes grupas biedrs Alvils Sarkangalvis teic, ka Barikādes bija izšķirošs laiks. "Šis bija ļoti izšķirošs laiks Latvijas neatkarības atgūšanas procesā. Bojā gājušo godināšanu, es domāju, mēs nedrīkstam aizmirst."
Ziedu nolikšana šodien notika arī Brīvības pieminekļa pakājē, kā arī Rīgas meža kapos – barikādēs kritušo atdusas vietās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
