"Sekas var būt katastrofālas!" Pie lidostas droni kļuvuši par ikdienas risku

"Aptuveni 40% bija saskaņoti, bet 60% ir bijuši nesaskaņoti. [..] Daļa to dara nezināšanas dēļ, otra puse ir tāda, kas to dara apzināti," piebilda Gorodcovs.

Gorodcovs uzsvēra, ka daļa iedzīvotāju noteikumus pārkāpj aiz nezināšanas, taču ir arī tādi, kas to dara apzināti. Tomēr lielākoties mērķis nav lidostas darba traucēšana – cilvēki filmē, fotografē, izmanto dronus hobijam vai pasākumos.

Tomēr ir bijuši izņēmumi. Atsaucoties uz 13. janvāra incidentu, kad lidostas apkaimē fiksēti droni, Gorodcovs pieļāva, ka tas, iespējams, bijis īpaši organizēts. Pārējos gadījumos ļaunprātīgs nodoms gan nav konstatēts.

Daudzi dronu īpašnieki uzskata, ka lido vietā, kur nevienam netraucē, piemēram, tālu no mājām vai apdzīvotām vietām. Taču viņi nereti aizmirst, ka piecu kilometru rādiusā ap lidostu dronus pacelt aizliegts. Ja drons tiek pamanīts, notikuma vietā ierodas policija, un īpašniekam tiek piemērots sods.

Kā ziņots, šobrīd plānoti grozījumi, kas palielinātu sodus par drona pacelšanu lidostas tuvumā, privātpersonām soda apmērs varēs būt no 500 līdz 1000 eiro, savukārt juridiskai personai no 1500 līdz 2500 eiro.

Gorodcovs skaidroja arī, kāpēc šie ierobežojumi ir tik svarīgi. Drona akumulators ir smags un ciets priekšmets. Nonākot reaktīvajā dzinējā vai trāpot lidmašīnas priekšējai daļai, tas var radīt ļoti bīstamu situāciju. Pat salīdzinoši mazs drons var nodarīt daudz lielāku kaitējumu nekā putns.

"Lidmašīnas šobrīd nav sertificētas sadursmei ar dronu, un tas var radīt katastrofālas sekas. Pret sadursmēm ar putnu lidmašīnas ir sertificētas, bet pret šādiem cietiem priekšmetiem ne," uzsvēra Gorodcovs, aicinot dronu īpašniekus būt atbildīgiem un ievērot lidošanas noteikumus.