Skolēnu kavējumu skaits pieaug. Saeimā domā par sodanaudām vecākiem
Latvijā pieaug to skolēnu skaits, kuri kavē mācības. Aizbildinājumi un pamatojumi tam dažādi. Skolu direktori uzskata, ka attieksme pret mācībām bieži vien būtu jāmaina ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem. Patlaban katra skola individuāli nosaka kārtību, ko darīt ar kavētājiem. Savukārt Saeimā sāk domāt, vai nekautrīga skolas kavēšana nav jāpielīdzina administratīvajam pārkāpumam, par ko vecākiem varētu pienākties arī naudassods.
Skolas kavējumi – gan attaisnoti, gan arī neattaisnoti – ir problēma! Un tā pastāv visās Latvijas izglītības iestādēs.
Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šajā – kavējumu skaits pieaudzis par vidēji 20%. Un tas ir daudz, secina Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Bērni neapmeklē stundas dažādu iemeslu dēļ: tie ir gan ceļojumi, gan darbs, vecākajās klasēs, arī profesionālā sporta un slimību dēļ.
"Katra situācija individuāla, bet izglītība, tas ir pienākums. Gan vecākiem, gan bērniem šis pienākums ir jāpilda," skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.
Un nav svarīgi, vai tās ir neattaisnoti kavētās vai neapmeklētās stundas veselības dēļ, šobrīd iezīmējas jauna tendence – aizvien vairāk skolēnu skrien pakaļ mācību vilcienam.
"Mācību process ir nežēlīgs. Tas ir vilciens, kas neapstājas, kas sāk braukt 1. septembrī un beidzas 30. maijā. Skolēna katra kavēta diena un stunda atstāj nopietnu negatīvu ietekmi uz viņa mācību sasniegumiem," stāsta Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Pieaug arī skolēnu skaits, kuriem nākas mācīties pēc individuālā mācību plāna. Skolu direktori spriež, ka drīz tādu būs vairāk nekā standarta plānu.
"Kā viens piemērs, atkal sporta federācija lūdz nopietnas atkāpes lielā laika rāmī skolēniem, kuriem atkal būs jāveido individuālie plāni."
Lai arī mācību iestādes atbalsta sportistus, pieredze rāda, ka jaunietim tas sagādā papildu spriedzi, jo prombūtne nav vienu dienu, .. runa ir par divām, trim nedēļām. Turklāt vecāko klašu skolēnu dzīve tik ļoti piesātināta, ka mācības šad tad kļūst otršķirīgas.
"Visu cieņu profesionālajam sportam, bet beigās eksāmeni tāpat būs jāliek. Es nerunāšu par slavenajām autoskolām, kuras visiem direktoriem ir apnikušas. 12. klasē, ka visiem jāiet uz autoskolām un eksāmeniem un teorijām, tas ir svarīgākais dzīvē, nevis matemātika vai ķīmija."
Šobrīd Latvijā visu ar kavējumiem saistīto kārtību nosaka katra skola individuāli.
"Valsts respektē skolu autonomiju, un katras skolas tradīciju. Ārsta zīme, tas ir attaisnojošs kavējums, bet pārējais skolas ziņā."
Skolu vadītāji gan uzskata, ka ar to ir nepietiekami!
"Jāizšķiras politiski par lielāku vecāku atbildību, īpaši kavējumiem – ceļojumiem, un citām kaitēm, mēģinot jaunieti pasargāt un aizstāvēt. Katrai skolai jāpiegriež skrūves cik nu var to izdarīt."
Apzinoties situāciju, šobrīd Saeimā ir aizsākta diskusija par ģimenes atbildību. Proti, skolu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, tostarp – bastošana un skolu maldināšana, nākotnē varētu būt kā administratīvs pārkāpums ar naudas sodiem vecākiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
