Skolotāji prognozē sarežģītu nākamo mācību gadu

Šis ir otrais gads kā izglītības organizācija "Junior Achievment Latvia", kuru labāk pazīstam kā skolēnu mācību uzņēmumu kūrētēju, lēmusi īsi pirms mācību gada sākuma, organizēt arī konferenci pedagogiem.

Lekcijas un dažādas praktiskās meistarklases ir veids, kā divās dienās ap 500 skolotāju no visas Latvijas cer gūt iedvesmu jaunajam darba cēlienam. Paši pedagogi atzīst, šādas konferences ir nepieciešamas, jo šobrīd izglītības jomā viss mainās tik strauji, ka arī skolotājām ir nepārtraukti jāmācās.

"Visu mūžu, to es no sevis arī varu teikt, lai gan man jau ir tādi skaisti apaļīgi gadi, bet jāmācās arī šajā vecumā ir. Un ir prieks, ka mums tiek sagādāta šāda iespēja," saka Vecsaules pamatskolas teātra mākslas skolotāja Agra Ķēniņa.

"Arī skolotājiem vajag, mācību gadu uzsākot, tādu iedvesmu, redzēt, ka mūsu darbs ir novērtēts, ir labas lietas, ko mēs varam izdarīt. Un, lai būtu lielāka vēlēšanās to darīt, tad ir šādas kopīgas reizē mācības un reizē arī ļoti laba satikšanās vieta, kur mēs satiekam kolēģus no citām skolām, dibinām kontaktus, mācamies viens no otra," norāda Liepājas Valsts tehnikuma komerczinību skolotāja Linda Kravcova.

Pedagogi arī pauž, – citu kolēģu pieredze ir svarīga, jo arī šis mācību gads neizpaliks bez reformām, kuras līdzi nes arī virkni izaicinājumu. Tie gan atšķirīgi no skolas uz skolu un atkarībā no izglītības līmeņa. Piemēram, pirmsskolas aizvien satrauc jaunais saturs.

"Šim saturam mēs pievēršam uzmanību katru gadu un meklējam aizvien jaunākus risinājumus, ko vēl mēs varam darīt, lai sekotu laikam līdzi un pēc iespējas lielāku atbalstu sniegtu mūsu bērniem," norāda Bauskas pirmsskolas izglītības iestādes "Zīlīte" vadītāja Olita Strazdiņa.

Tikmēr citur īpaši aktuāla ir valodu reformas, un tās ir pat divas. Turpinās atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tāpat aizvien nav pabeigta pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, kas skar visas mazākumtautību skolas.

"Liels izaicinājums ir pāreja uz vienotu skolu. Mums ir ļoti liels izaicinājums, bet darām visu, ko varam, lai integrētu bērnus, lai ieinteresētu kultūras notikumos, attīstītu to interesi par valodu, lai gribētu lasīt, bibliotēku apmeklētu," norāda Rīgas 33. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Oksana Jenkova.

Tāpat ne gluži pārmaiņas, bet atgriešanās pie vecās kārtības šogad gaidāmas vidusskolās. Saprotot, ka, ieviešot "Skola 2030", pieļauta kļūda, iepriekš apvienotā vēsture un sociālās zinātnes no septembra atkal būs atsevišķi priekšmeti.

"Sociālajās zinātnēs būs tas lielais izaicinājums integrēt politiku, tiesību jomu, ekonomiku, jo iepriekš ekonomika un politika bija atsevišķs priekšmets, bet tagad skolotājiem būs diezgan paliels izaicinājums, kā ekonomikā ieraudzīt politiskos un tiesiskos procesus un otrādi," skaidro Rīgas Hanzas vidusskolas sociālo zinātņu skolotājs Aleksandrs Lange.

"Skolotājam nekad viss nav skaidrs, mēs arī esam procesā, mēs arī mācāmies. Kā mums tikko konferencē arī teica, tā neskaidrība ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, ar to ir jācīnās, un tas patiesībā ir veselīgi," saka Talsu Valsts ģimnāzijas sociālo zinātņu skolotāja Ieva Sebre.

Savukārt atalgojums, kas iepriekš bijis temats, par kuru pedagogi itin bieži pauda neapmierinātību, vismaz šodien sastapto skolotāju vidū netika piesaukts kā jautājums, par kuru būtu vajadzība sūdzēties.