Speciālisti ceļ trauksmi! Aprūpes vajadzības valstī ir pieaugošas, bet aprūpētāju skaits – nepietiekams
Darbaspēka trūkums, nepietiekams finansējums, sabiedrības novecošanās – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, uz kuriem valstij būtu jāreaģē, runājot par aprūpētāja profesiju. Statistika ir skaudra. Aprūpes vajadzības valstī ir pieaugošas, bet aprūpētāju skaits – nepietiekams. Tuvākajos gados to vajadzēs dubultot. Taču cilvēki nav motivēti kļūt par šīs profesijas pārstāvjiem.
Vai viņi zina, kādos apstākļos seniori dzīvo šajos laikos? Kāda ir dzīves realitāte? Kas notiek laukos? Nezina, viņi to nezina. Smago realitāti viņi nezina.
Šis ir viens no jautājumiem, kuru aprūpētāja no Kurzemes Sarmīte Apermane grib uzdot valstsvīriem. Sievietes aprūpē ir deviņi cilvēki. Katrs no viņiem – ar savu skaudro dzīves stāstu.
"21. gadsimtā cilvēki dzīvo bez ūdens. Laukos, tas ir nežēlīgi, mēs vedam ūdeni klāt. Brienam pa dubļiem. Pa sniegiem. Ziemā ceļi neiztīrīti," viņa saka.
Būt aprūpētāja profesijā – ir Sarmītes aicinājums. Viss sākās ar radinieku, kuram bija nepieciešama palīdzība, tad – sekoja arī citi. Kā saka pati, tas ir smags darbs – gan emocionāli, gan arī fiziski.
"Sevi jānoskaņo. Ir, ir, kad nobirst asariņa kopā ar klientu. Par viņu dzīves stāstiem smagajiem. Viņi priecājas, ka var izrunāties. Tad iziet ārā emocijas, tad pavisam cita saruna," stāsta Sarmīte.
Savu dienu Sarmīte paredzēt nevar. Ir brīži, kad dažādu apstākļu dēļ pie klienta jāuzkavējas ilgāk. Taču ne vienmēr to var atļauties, jo, lai nopelnītu sev algu, ir jāskrien pie citiem.
Par aprūpētāja profesiju Latvijā piektdien norisinājās plaša diskusija. Nozares eksperti teic, ka kopējā situācija ir skaudra.
Saskaņā ar aplēsēm, aprūpe šobrīd nepieciešama 9% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita ar tendenci pieaugt līdz 11,5% 2050. gadā. Līdz ar to, ja šobrīd valstī ir 6 000 aprūpētāju, tad tuvākajos gados to skaitam vajadzētu dubultoties līdz 12 000.
"No klienta, pakalpojuma sniedzēja un sistēmas viedokļa, svarīgi, lai mēs saprastu, kā mēs atrodam, motivējam, iesaistām aprūpētājus. Ir labi piemēri ar pārkvalifikāciju, misiju. Šis būs dienas kārtības jautājums, kas būs aizvien aktuālāks," norāda biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" direktors Andris Bērziņš.
Šobrīd aprūpētāji netiekot pienācīgi novērtēti, tāpēc atalgojums – ir viens no atslēgas vārdiem situācijas uzlabošanai.
"Darba samaksa nedaudz virs minimālās algas, kurš gatavs strādāt? Jo darbs ir emocionāli un fiziski smags. Katru reizi saku saviem kolēģiem, visiem, kas iesaistās aprūpē – paldies. Nav jau viegli. Nauda svarīga. Bez tās nekas nenotiek," vērš uzmanību "Latvijas Samariešu apvienības" direktors.
Tikmēr Labklājības ministrija sola, ka jau tuvākajā laikā politikas dienas kārtībā nonāks jautājums par aprūpes finansēšanas modeļiem.
"Šajā jomā šobrīd tiek veikts liels izvērtējums. Finansējumam jānāk no vairākiem avotiem. Gan paša cilvēka, valsts un pašvaldībām. Un šobrīd izvērtējams kāds būtu vislabākais modelis," skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.
Katra valsts šo jautājumu risina citādi. Arī mūsu ierēdņi izskata dažādus variantus.
"Ieviest apdrošināšanu varētu būt ļoti liels izaicinājums. Cilvēki diez vai aplaudētu jaunam procentam papildus nodokļu pusē. Otrkārt – uzkrājums veidotos ļoti lēni, bet vajadzība jau ir šodien. Viens no risinājumiem – īpašs kopšanas pabalsts, ko cilvēks saņem. Tas gan piesaistīts invaliditātes statusam Latvijas gadījumā. Bet tas ir viens mazs mehānisms," saka Labklājības ministrijas pārstāve.
Izvērtējumam par finansēšanas modeļiem būtu jābūt gatavam nākamgad pavasarī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
